Vairākas ministrijas, kas, pamatojoties uz Ministru prezidentes rezolūciju, izvērtējušas Baltijas asamblejas priekšlikumu izveidot vienotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kibernoziedzības novēršanas un apkarošanas centru, uzskata, ka pagaidām šāda centra veidošana nav aktuāla.
Tas norādīts valdības atbildes vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Atbildes vēstulē, kuru pirmdien, 26. maijā apstiprināja valdība, minēti vairāki iemesli, kādēļ Baltijas kiberdrošības centra izveide patlaban nav aktuāla.
Pirmkārt, lai efektīvāk apkarotu kibernoziedzību, vispirms esot jāstiprina Valsts policijas un tiesu sistēmas spējas, izveidojot Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā vienotu struktūrvienību augsto tehnoloģiju vidē notikušo noziegumu apkarošanai.
Turklāt jau patlaban esot izveidoti vairāki sadarbības mehānismi, kas ļauj Baltijas valstīm - Latvijai, Lietuvai un Igaunijai - apspriest dažādus kibernoziegumu novēršanas un apkarošanas jautājumus, gan kopīgās sanāksmēs, gan regulāri apmainoties ar informāciju par aktuālajiem apdraudējuma veidiem šajā jomā.
Treškārt, visa trīs Baltijas valstis jau tagad līdzdarbojas Europol, Interpol un Eiropas Kibernoziedzības centrā, bet līdz šim nav izdevies identificēt tādus kibernoziedzības apkarošanas vai novēršanas pasākumus, kuru īstenošanai būtu nepieciešams tieši reģionāls Baltijas valstu sadarbības formāts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
