"Šasijas izlaistā stāvokļa atslēgas mezgls (atbild par šasijas gala pozīcijas nofiksēšanu; detaļa gan iesāk šasijas starta kustību, gan to pabeidz, kalpojot kā fiksators) ir tā detaļa, kas nobloķēja priekšējo šasiju ievilkšanas brīdī. Par iemeslu šai situācijai aviācijas negadījumu izmeklētāji sadarbībā ar Nīderlandes transporta laboratorijas metalurģijas speciālistiem konstatēja nepietiekamu iepresētās bukses uzspīlējumu, kas laika gaitā, nenoturot darba slodzi, izkustējās no vietas, pārraujot hermētiķa un krāsojuma aizsargslāni, paverot iespēju atmosfēras mitruma piekļuvei, veicinot paātrinātu mezgla koroziju. Ilgtermiņā, slīdesberzes bukse, trinoties gar raupjo un aprūsējošo tērauda virsmu, pārmērīgi izdeldēja urbumu, mezglā izveidojot lufti vai nepieļaujamo brīvkustību. Šīs brīvkustības rezultātā atslēgas mezgls arī nofiksēja šasiju tam neparedzētā pusceļā, liedzot pilotiem jebkādu iespēju šasijas darbību atjaunot vai izkustināt," tā īsumā vainīgās detaļas un notikumu ķēdi "Latvijas Avīzei" aprakstīja lidsabiedrības "airBaltic kvalitātes un drošuma pārvaldības viceprezidents Lauris Miķelsons.

"Sākumā jau domājām, ka būs vēl sarežģītāka un dziļāka problēma, bet pie visa vainīgs izrādījās 2500 eiro vērtas detaļas pirmslaika nodilums," pauda Miķelsons.

Šo detaļu "airBaltic" nepārbaudīja, jo tā nav redzama no ārpuses un bija nokalpojusi vien pusi no garantijas laika.

Ņemot vērā izmeklēšanas slēdzienus, Kanādas ražotājs bijis spiests izdot īpašu "Lidotspējas direktīvu", kas lika "Q400" lidmašīnām visā pasaulē pārbaudīt konkrēto mezglu un bojātās detaļas nomainīt. Tas gan noticis tikai vairāk nekā gadu pēc incidenta – direktīva izdota šā gada 24. janvārī.

Veicot pārbaudes flotes "Q400" lidmašīnām, "airBaltic" secinājis, ka minētā detaļa bijusi bojāta vēl astoņām lidmašīnām. Lidsabiedrība laikrakstam norāda, ka detaļas nomainītas jau mēnesi pēc incidenta.

Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs arīdzan secinājis, ka pasažieru evakuācijā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iesaistījis nepietiekamu glābēju skaitu, kaut arī uz vietas glābēju esot bijis gana. Tā rezultātā glābēji neesot pamanījuši, ka cilvēki bez glābēju palīdzības paši kāpj ārā pa lidaparāta aizmugurējām durvīm. Tobrīd glābēji atradušies lidmašīnas priekšpusē, palīdzot evakuēties cilvēkiem pa priekšējām durvīm. Birojs rekomendē VUGD rīkot īpašus apmācību kursus sadarbībā ar lidostā "Rīga" esošo ugunsdzēsības komandu. VUGD pārstāvji laikrakstam gala ziņojumu nekomentēja.

Savukārt par lidaparāta pēc iespējas ātrāku aizvākšanu no skrejceļa esot atbildīga gan lidosta, gan lidsabiedrība. Realitātē tas noticis vairāk nekā pēc četrām stundām, kas nav bijis gana ātri. Izmeklētāji norāda, ka gan lidostai "Rīga", gan "airBaltic" neesot bijusi nepieciešamā tehnika un ekipējums, lai lidmašīnu pārvietotu.

Jau ziņots, ka 2016. gada septembrī "airBaltic" reiss BT641 ar lidmašīnu "Bombardier Q400 NextGen" no Rīgas uz Cīrihi starptautiskajā lidostā "Rīga" veica nosēšanos paaugstinātas drošības apstākļos, jo lidaparātam bija radušās problēmas ar priekšējo šasiju. Pēc lidmašīnas nosēšanās vairākas stundas bija slēgts lidostas "Rīga" skrejceļš.

Lidmašīnā atradās 63 pasažieri, no tiem divi bija bērni un viens zīdainis, kā arī četri apkalpes locekļi. Neviens lidmašīnas ārkārtas nosēšanās dēļ necieta.