Lai sekmētu ārzemēs studējošo Latvijas pilsoņu atgriešanos, būtu jāattīsta pētījumi par to, kā Latvijas darba tirgū mazināt barjeras un attīstīt atklātu sacensību, iesaistot tajā kā Latvijā, tā ārvalstīs izglītību un dažāda veida pieredzi ieguvušos jauniešus, izvairoties no šo grupu nošķiršanas, uzskata pētnieces.

Pētījumā noskaidrots, ka ārzemēs gūtā kultūras kapitāla pārvēršana ekonomiskajā ir atkarīga no studiju jomas un darba tirgus nozares. Tiem, kuru zināšanas ir vieglāk konvertēt Latvijā vai kuri strādā starptautiskos uzņēmumos, atgriešanās var pat būtiski uzlabot dzīves kvalitāti, jo karjera un atalgojums Latvijā tūlīt pēc studiju beigšanas būs relatīvi augsts attiecībā pret dzīves dārdzību.

Apskatot iemeslus tam, kāpēc cilvēki izvēlas studēt ārvalstīs, secināts, ka to ietekmē vairāki faktori. Izvēle par labu ārvalstīm notiek, ja vēlamais studiju virziens Latvijā nav pieejams vai ir cerības, ka ārvalstīs varēs iegūt kvalitatīvāku izglītību. Tāpat ir racionāla izvēle studēt bez maksas vai ar iegūtu stipendiju ārzemēs, ja Latvijā būtu iespēja studēt tikai par maksu. Dzīvošanas izmaksas parasti netiek uzsvērtas, jo tās tiek segtas vai nu ar izglītības iestāžu piešķirtu kredītu vai ar paša nopelnīto paralēli studijām. Tikai atsevišķos gadījumos pētījuma respondenti minēja, ka kādā posmā viņus atbalstīja arī vecāki vai citi ģimenes locekļi. Noskaidrots, ka studijas var būt arī kā alternatīva vai kā atlikta dzīves pāreja pēc tam, kad ir jau izmēģinātas darba gaitas.

Studenti un absolventi vēlas un spēj sevi pozicionēt kā topošie eksperti un cenšas paust viedokli, noskaidrots pētījumā. Jaunieši vēlas iesaistīties dialogā, nevis būt tikai izpētes objekti. Viņi vēlas saņemt regulāru atgriezenisku saiti no valdības un iesaistīties nākotnes plānošanā kā līdzvērtīgi partneri. Pētījumā atklāts - ja valdības vai augstskolu mērķis ir paturēt jauniešus Latvijā, daļēji tas ir iespējams, būtiski uzlabojot un atvieglojot kredītu iespējas un mazinot studiju maksu.