Kā trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe, "18.jūlijā Valdemāra ielas monitoringa stacijā ietriecās automašīna. Šobrīd šī stacija vairs nedarbojas. Ir pasūtīta jaunā monitoringa stacija, kuras piegādi mēs tikai gaidām. Jārēķina, ka jaunā monitoringa stacija ir vismaz 100 000 eiro vērta".
Šī gada gaisa piesārņojuma rādītāji Rīgā ir normas robežās, taču tam par iespējamo iemeslu kalpo tas, ka Valdemāra ielas monitoringa stacija vairs nedarbojas. Tieši tajā vairāku gadu laikā tika reģistrēts paaugstināts gaisa piesārņojums.
"Mums pietrūkst šīs transporta ietekmes stacijas, kas bija Valdemāra ielā. Un mēs arī nevaram šo staciju pārvietot, jo direktīva arī nosaka to, pārvietot staciju drīkst tikai tad, ja pēdējo trīs gadu laikā pēc kārtas nav novēroti pārsniegumi. Tā kā gadu no gada pārsniegumi ir novēroti, tad stacijai ir jāatrodas esošajā vietā un mainīt esošo vietu nedrīkst. Sanāk, ka mēs attiecībā uz šo staciju nepildām gaisa kvalitātes direktīvu," komentēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.
Transportlīdzekļu izplūdes gāzes, uzņēmumu saimnieciskās darbības radītie piesārņojumi, kā arī siltumapgādes procesā radītie dūmi - šie ir galvenie iemesli netīram gaisam Rīgā. Reālu apdraudējumu cilvēku veselībai un pat dzīvei rada smalkās putekļu daļiņas.
"Smalkas daļiņas ir bīstamas cilvēku veselībai, it īpaši jūtīgām cilvēku grupām - bērniem, gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar elpošanas slimībām," norādīja Eindorfa.
Lai Eiropas Komisijā (EK) spriestu par Latvijas paveiktajiem un plānotajiem darbiem gaisa piesārņojuma apkarošanā, tai ir nepieciešams izvērtēt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020.gadam. Taču šīs programmas joprojām nav.
"Šobrīd spēkā esošā programma ir no 2011. līdz 2015.gadam, tā joprojām darbojas. Šobrīd pēc pašvaldības pasūtījuma notiek jaunā rīcības plāna izstrāde. Plāns ir finiša taisnē, septembrī tiek plānota sabiedriskā apspriešana," stāstīja Piņķe.
Gaisa kvalitātes pētnieki norāda - ja EK direktīvas nebūtu spēkā, bet to vietā darbotos Pasaules Veselības organizācijas divreiz stingrākie normatīvi, tad Latvijā netiktu izpildīta neviena prasība.
Pirms diviem gadiem EK izteica Latvijai kārtējo brīdinājumu par sliktu gaisa kvalitāti valstī, īpaši Rīgā, joprojām valstij draud tiesvedība. Sodi var sasniegt pusmiljonu eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
