"The EU Zoo Inquiry 2011" gala secinājumos, kas tika publiskoti šā gada martā un šonedēļ prezentēti Eiropas Parlamentā Briselē, norādīts: lai gan daži Latvijas zooloģiskie dārzi atbilst augstiem standartiem, tomēr lielākā daļa nespēj izpildīt prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas direktīvā un nacionālajā likumdošanā gan attiecībā uz dzīvnieku turēšanas apstākļiem, gan darbu apdraudēto sugu saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā.
BFF eksperti norāda, ka ziņojuma sagatavošanas brīdī tikai divas no 18 savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām bija licenzētas, bet pārējās "tiek sauktas par "dzīvnieku kolekcijām" un tiek uzskatīts, ka tās darbojas".
Ziņojumā atzīts, ka uzraugošo institūciju – Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) – darbā vērojama nekonsekvence, piemērojot un interpretējot Dzīvnieku aizsardzības likumu un Ministru kabineta noteikumus, kas regulē savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtību Latvijā. "Inspektoriem nepietiek zināšanu un pieredzes, lai nodrošinātu, ka zooloģiskie dārzi izpilda prasības," norādīts gala secinājumos.
BFF eksperti konstatēja, ka 22% no izlases veidā novērtētiem dzīvnieku sprostiem vai voljēriem Latvijas zoodārzos neatbilst higiēnas un labturības prasībām, apdraudot to iemītnieku veselību un labsajūtu. Vairāk nekā 76% sprostu nav labiekārtoti atbilstoši dzīvnieku uzvedības un bioloģiskajām vajadzībām. "Zoodārzi pārāk maz rūpējas par dzīvnieku bioloģiskajām, telpiskajām un uzvedības vajadzībām," atzīts ziņojumā, secinot, ka neviens Latvijas zooloģiskais dārzs nespēj pilnībā izpildīt tiesību aktos noteiktās prasības.
Tāpat konstatēts, ka daudzos Latvijas zoodārzos apmeklētāji var nonākt tiešā saskarē ar potenciāli bīstamiem savvaļas dzīvniekiem, taču zoodārzi, "šķiet, neapzinās riskus un nesniedz sabiedrībai atbilstošu informāciju".
Tāpat atzīts, ka Latvijas zooloģiskie dārzi dod niecīgu ieguldījumu Eiropas un pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 330 sugām, kas mīt trīs pārbaudītajos zooloģiskajos dārzos, tikai 7% iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā kā aizsargājamās sugas, tikai atsevišķām sugām izstrādātas un tiek realizētas vaislas programmas nebrīvē.
Kā sliktu BFF eksperti novērtējuši arī zoodārzu veikumu sabiedrības informēšanā un izglītošanā. Ziņojumā norādīts, ka tikai pusei zoodārzos mītošo dzīvnieku bija izvietotas norādes par to sugu, turklāt daudzviet šī informācija bija kļūdaina vai arī nesaturēja pietiekamu informāciju.
Nodibinājums "Dzīvnieku Drauga fonds" uzskata, ka faktiski nu jau vairs nekontrolējamā situācija ar lāčiem, kas pašlaik izveidojusies Līgatnes dabas parkā, ir tiešas sekas iestāžu bezatbildībai, kas, pat neraugoties uz ietekmīgu starptautisku organizāciju atzinumiem, nav rīkojušās, lai sakārtotu savvaļas dzīvnieku turēšanu nebrīvē Latvijā, norāda Karnīte.
"Dzīvnieku Drauga fonds" un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome jau pērn vasarā un rudenī vērsa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas (ZM) un DAP uzmanību uz BFF ekspertu iepriekš izteiktajiem kritiskajiem secinājumiem par situāciju Latvijas zooloģiskajos dārzos, aicinot izmeklēt ziņas par konstatētajiem būtiskajiem pārkāpumiem, noteikt detalizētāku zoodārzu klasifikāciju un stingrākas un plašākas labturības prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē, kā arī paužot gatavību piedalīties nepieciešamo grozījumu izstrādē.
Saskaņā ar ZM pagājušajā nedēļā starptautiskajā konferencē Rīgā sniegto informāciju, pēc pārreģistrācijas oficiālu zooloģiskā dārza statusu Latvijā ir saglabājušas tikai sešas no 18 savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām, taču nav skaidras atbildes, kas ir noticis ar dzīvniekiem, kas iepriekš tika turēti pārējās "dzīvnieku kolekcijās". Tas rada pamatotas bažas, ka Latvijā ir nezināms skaits vietu, kurās bez jebkādas labturības un drošības kontroles tiek turēti savvaļas dzīvnieki, tai skaitā plēsīgie zvēri, un neviens nezina, kurā brīdī un kurā vietā var gaidīt jaunu Līgatni, norāda fonda pārstāve.
"Dzīvnieku Drauga fonds" pauž gatavību savu iespēju robežās, tostarp izmantojot sadarbības partnerus starptautiskajās dzīvnieku aizsardzības organizācijās, sniegt nepieciešamo palīdzību Līgatnes dabas taku un atbildīgo valsts iestāžu speciālistiem, gan lai paglābtu lāčus Puiku un Miku no bēdīga likteņa, gan sakārtotu situāciju savvaļas dzīvnieku turēšanā nebrīvē kopumā.
Jau vēstīts, ka pagājušajā svētdienā lācenei Madei izdevās nokļūt brīvībā no sava nožogojuma Līgatnes dabas takās. Pēc ilgiem meklējumiem un pūliņiem pielabināt lāceni kļuva skaidrs, ka viņa tik viegli nedosies rokā. Tā kā zvērs bija kļuvis agresīvs un viņu nebija iespējams iemidzināt, Līgatnes novada iedzīvotāju drošības dēļ lācene otrdienas vakarā tika nošauta.
Līgatnes dabas takās ir divi voljeri, kuros dzīvoja lāči ‒ Mikus, Puika un Made, bet atsevišķā voljerā mitinās lācene Ilzīte. Arī lāči Miks un Puika patlaban mēģinot izlauzties no sava aploka, tādēļ lāčus uz laiku aizmidzinās un pārvietos uz pagaidu aploku, bet pa to laiku speciālisti spriedīs, ko ar plēsīgajiem zvēriem darīt turpmāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
