Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) neuzskata, ka referenduma ierosināšana tiks sarežģīta, Saeimai pieņemot jauno regulējumu tautas nobalsošanas ierosināšanai, sacīja CVK vadītājs Arnis Cimdars.
Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pēc vairāku stundu ilgām debatēm otrajā no trīs lasījumiem atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz noteikt jaunu kārtību referendumu ierosināšanai, kā arī aģitācijai. Deputāti gan apņēmušies likumprojektu vēl iespēju robežās uzlabot, ņemot vērā daudzos argumentus tam par sliktu. Tautas kalpi saņēmuši pārmetumus, ka vēlas sarežģīt pilsoņu iespējas ierosināt referendumu.
Izmaiņas paredz, ka kādai vēlētāju grupai vai partijai pašai vajadzēs savākt desmito daļu jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu. Parakstus varēs vākt arī elektroniski. Tad politiskā partija vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāju grupa vēršas CVK, kas pārbauda parakstus un izvērtē, vai projekts pēc satura vai formas ir pilnībā izstrādāts. CVK var arī atteikt virzīt projektu tālāk.
Pašlaik nepieciešami 10 tūkstoši pilsoņu parakstu un CVK par valsts līdzekļiem rīko parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai. Ja to atbalsta desmitā daļa vēlētāju, projektu virza tālāk.
Cimdars norādīja, ka izmaiņas tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtībā palīdzēs izvairīties no parakstu vākšanas izmantošanas populistiskiem mērķiem un partijām vai vēlētāju grupām būs jābūt patiešām pārliecinātām par savu ideju.
"Atšķirībā no iepriekšējās kārtības desmitās daļas vēlētāju parakstu drīkstēs vākt 12 mēnešu, nevis vienu mēnesi, kā arī jaunā likuma redakcija paredz iespēju organizēt drošu parakstīšanos internetā. Līdz ar to, ja likumprojekts būs patiešām sabiedrībai nozīmīgs un aktuāls, savākt parakstus likumprojekta vai Satversmes grozījuma projekta ierosināšanai būs iespējams," pastāstīja Cimdars.
Viņš sacīja, ka vēlētos, lai likumā tiktu noteikta precīzāka kārtība, kā CVK ir jāizvērtē vēlētāju iesniegtais projekts.
"Centrālā vēlēšanu komisija vēlētos, lai šāda procedūra tiktu iestrādāta likumā, jo tas būtu svarīgi ne tikai Centrālajai vēlēšanu komisijai, pieņemot lēmumu, par kuru likumprojektu atļaut rīkot parakstu vākšanu, bet šajā gadījumā arī parakstu vākšanas organizatoriem būtu pieejami skaidri kritēriji, pēc kādiem likumprojekts jāsagatavo," Cimdars norādīja uz nepilnībām.
Arī CVK iesniegs priekšlikumus likumprojektam par kārtību, kādā veicama parakstu pārbaude.
"Šajā gadījumā vairs nepietiks tikai apkopot un pārbaudīt parakstītāju personas kodus, kā to darījām līdz šim, jo paraksti vairs netiks vākti parakstu vākšanas vietās, kontrolētā vidē. Līdz ar to ir lielāks risks, ka kādam var rasties kārdinājums viltot parakstītāju datus, jo datubāzes ar personu kodiem ir diezgan plaši pieejamas. Tāpēc CVK noteikti būs jāpārbauda ne tikai tas, vai likumprojektu ir atbalstījuši balsstiesīgi vēlētāji, bet arī tas, vai parakstus ir vākušas tās personas, kurām tas ir atļauts," klāstīja Cimdars.
Pēc viņa teiktā, ja tiks pieņemti likuma grozījumi, valstij būs finanšu ietaupījums uz tā rēķina, ka CVK nebūs jārīko parakstu vākšana, kas tiks nodota iniciatīvas autoru rokās, bet paraksti būs tikai jāpārbauda. CVK organizētā parakstu vākšana izmaksā apmēram pusmiljonu latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
