Kā informēja Finanšu ministrija (FM), no kopēja pieejamā attiecināmā finansējuma 150 miljoni eiro nāk no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) un 26,5 miljoni eiro no valsts budžeta. Tiek lēsts, ka finansējuma pietiks aptuveni 1000 mājokļu renovācijai. Pagaidām gan "Altum", gan EM uzsver, ka programmas sekmīgumu vēl pāragri vērtēt. "Programma vaļā ir tikai gadu, nebūtu pareizi teikt, ka rezultāti nav labi," portālam "Delfi" teica EM Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta ES fondu nodaļas vadītāja Zane Galinska.

"2016. gads un pagājušais gads bija gadi, kad mēs aktīvi braucām, runājām, stāstījām, joprojām braucam, bet krājām projektus, jo skaidrs, ka no projekta iesniegšanas brīža, līdz fiziskai renovācijas uzsākšanai ir plus, mīnus gads," skaidroja Salmiņš.

Savukārt FM atzīst, ka pagaidām progress ir mērens. "Pirmajos atbalsta programmu īstenošanas gados progress ir mērens un maksājumu plūsma nav tik veiksmīga kā cerēts, bet tiek veikta virkne uzlabojumu, lai paātrinātu pasākuma īstenošanas progresu," portālam "Delfi" norādīja FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Ieva Raboviča. Pagājušā gadā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izmaksājusi "Altum" 4,6 miljonus eiro, kas ir 38% no gada sākumā plānotā apjoma – 12 miljoniem eiro. Taujāta par šī gada mērķi, Raboviča pastāstīja, ka līdz šī gada beigām FM un CFLA plānojusi "Altum" izmaksāt 25,4 miljonus eiro no ERAF finansējuma.

Savukārt Salmiņš, vaicāts par to, kāds ir šī gada mērķis, atbildēja: "Pēc iespējas vairāk realizētu projektu. Mēs gribētu, ka vismaz 150 projektu sāk realizāciju un norealizējas." Lai mudinātu izmantot pieejamo atbalstu, kā arī veicinātu kvalitatīvus projektu pieteikumus, "Altums" nule kā sācis semināru ciklu visā Latvijā, kurā interesantiem tiek izklāstīta gan renovācijas norise, gan programmas nosacījumi.

Savukārt EM skaidroja, ka nekādus konkrētus, skaitliski izmērāmus mērķus "Altumam" nav izvirzījusi. Viens gan esot skaidrs – kas pirmie brauks, tie pirmie mals –, proti, lai arī finansējums paredzēts aptuveni 1000 māju renovācijai, projektu skaits var samazināties, ja augs cenas būvniecības nozarē.

FM skaidro, ka viens no iemesliem līdz šim lēnajam procesam bija normatīvā regulējuma izstrādes ieilgšana, un, tāpat kā EM un "Altum", arī FM uzsver, ka kopumā būvprojektu realizācijas process ir laikietilpīgs un sarežģīts.

Procesā liela loma pašvaldību iniciatīvai

"Altum" programmā par pirmrindnieci var saukt Liepāju, jo tieši no vēju pilsētas saņemti visvairāk projektu pieteikumu – 45 –, un arī pats pirmais projekts, ko saņēma finanšu institūcija bijis tieši Liepājā. Ar ievērojamu starpību Liepājai seko Rīga, no kuras saņemts kopumā 21 projekta pieteikums.

Lai gan nav precīzas statistikas, tiek lēsts, ka Latvijā kopumā ir aptuveni 20 tūkstoši daudzdzīvokļu namu, kam nepieciešama siltināšana. Līdz šim – iepriekšējo programmu laikā – renovētas vairāk nekā 700 ēkas, kas, kā saka Salmiņš, uz kopējā fona pazūd, tādēļ arī nereti liekas, ka siltināto māju ir ļoti maz. Arī laikā, kad līdzīga veida programmu realizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Liepāja bija viena no visaktīvākajām pilsētām.

Salmiņš stāsta, ka būtiska loma tajā, cik daudz projektu tiks realizēti pilsētā vai novadā, ir vietējai pašvaldībai. "Ļoti daudzas pašvaldības iesaistās. Dažas piedāvā daļēji nosegt tehniskās dokumentācijas izmaksas, jo tās ir neattiecināmās izmaksas. Pat ne vienmēr ir vajadzīgs materiāls atbalsts, vajag vairāk, lai pašvaldību vadītāji iedrošinātu iedzīvotājus, pateiktu, ka tā ir laba lieta, ka naudas pēc tam vairs nebūs," skaidro Salmiņš.

Jācīnās ar mītiem

Vaicāta par to, kādas ministrijas ieskatā ir lielākās problēmas, kas kavē projektu realizāciju, Galinska kā galveno minēja dokumentu zemo kvalitāti. Viņa gan piebilda, ka šķērslis mēdz būt arī būvnieku nevēlēšanas vai nespēja ievērot labāko būvniecības praksi.

Vēl viens pamatīgs izaicinājums ceļā uz mājas siltināšanu – panākt, ka tam piekrīt visu dzīvokļu īpašnieki. Salmiņš neslēpj apbrīnu pret projektu vadītājiem, kuri spēj apvienot iedzīvotājus. "Tas ir tāds nopietns lēmums, es te dzīvoju tādā māja un tad pēkšņi man piedāvā to nosiltināt. Vienkāršam iedzīvotājam tā siltināšana ir kaut kas svešs. Lai cik mēs daudz nerunātu, nerakstītu, nestāstītu – iedzīvotājs jau baidās. Tā ir tāda liela lieta, kas ienāk dzīvē, ar ko ir jārēķinās un par ko ir jānorēķinās beigu beigās," skaidro Salmiņš.

Viens no spilgtākajiem un publiskajā vidē ne reizi vien apspriestajiem piemēriem ir daudzdzīvokļu nami Bauskas ielā 51 un 53. Viena no divām blakus esošajām celtnēm ir nosiltināta, bet otra ne. Kā stāsta "Altum", nosiltinātajā ēkā dzīvojošie par siltumu maksā uz pusi mazāk nekā iedzīvotāji, kuri mīt nesiltinātajā namā. Vaicāts par to, vai ir kādas konkrētas iedzīvotāju grupas, kas visbiežāk ir pret mājas renovāciju, Salmiņš atbild: "Pretinieki ir tā sociāla neizsargātā iedzīvotāju daļa, kuri skaita katru centu un netic, ka maksāt mazāk tiešām nozīmē maksāt mazāk."

Savukārt portāla "Delfi" uzrunātie daudzdzīvokļu namu iemītnieki, atskatoties savā pieredzē saka, ka galvenie pretinieki ir tie, kuri dzīvo vidējos dzīvokļos, kas ir siltāki nekā malējie. "Cilvēki neapzinās, ka dzīvo ar citiem. Ja gribi nedomāt par citiem, tad jādzīvo privātmājā," tā strīdus ar kaimiņiem par mājas renovāciju raksturo kāda daļēji siltinātas mājas iedzīvotāja no Valmieras.

Tāpat eksistē dažādi mīti par to, kas notiek ar ēku pēc siltināšanas. Viens no bieži dzirdētiem siltināšanas pretinieku argumentiem ir pārliecība, ka pēc tās ēkā izplatīsies pelējums. Izrādās, šis mīts radies iepriekšējās programmas, ko izpildīja LIAA, laikā, kad vairākām mājām bijušas šāda veida problēmas: "LIAA laikā – cilvēki, būvnieki, projektētāji mācījās, tas bija kaut kas jauns. Ir bijušas dažas sliktas situācijas. Ventilācija ir viena no tām lietām, kas toreiz nebija obligāti jāsakārto, tagad tas ir obligāti. Jau tad, kad saņemam projektu, mēs skatāmies, vai ventilācija ir vai nav. Ja nav, tad mēs lūdzam iestrādāt." Viņš gan uzsver, ka par "Altum" programmā renovētajām mājām mīti neveidosies, jo iepriekšējā pieredze tiekot ņemta vērā.

Vaicāts par to, vai tiešām siltināšanai nav neviena mīnusa, Salmiņš atbild, ka lielākais mīnuss noteikti ir kredītsaistības, taču uzreiz piemetina, ka tās nav individuāli uz katru iedzīvotāju, bet gan māju. Viņš arī uzsver, ka siltuma ekonomija palīdz nomaksāt kredītu: ''Piemēram, Liepājā vienai mājai pēc renovācijas kredītmaksājums no ekonomijas veido vienu trešo daļu. Ar visu kredīta maksājumu viņi ietaupa milzu summu.''

"Ir jāatsaucas, ja redzi kāpņutelpā, ka ir tā sapulce pēc divām nedēļām, vai, ja mājas vecākais grib ieiet pie tevis dzīvoklī un izstāstīt, ko mēs darām. Lai arī tu varbūt esi pret, tad esi pārliecināts, pret ko tu esi," saka Salmiņš.