Vairāki "Vienotības" frakcijas deputāti pat sliecoties atbalstīt ministra demisijas pieprasījumu, taču vairākums norāda uz nepieciešamību ievērot koalīcijas līgumu un balsot pret, liecina politiķu paustais.

Frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri sacīja, ka trešdien frakcijas sēdē bija diskusijas par šo jautājumu un frakcijas deputāti nav apmierināti par Rasnača paveikto maksātnespējas jomas sakārtošanai. Vienlaikus Abu Meri uzsvēra, ka "Vienotība" ir koalīcijas frakcija, līdz ar to būtu jābalso pret ministra demisiju. Tomēr "neliela daļa" frakcijas pašlaik ir drīzāk atbalstoši noskaņota par šo demisijas pieprasījumu, atzina politiķis. Abu Meri gan negribot pieļaut iespēju, ka "Vienotības" frakcijas deputāti atbalstītu šo opozīcijas pieprasījumi.

"Vienotības" frakcijas deputāte Lolita Čigāne teica, ka frakcija ceturtdien vēl lems par nostāju saistībā ar Rasnača demisijas pieprasījumu. Politiķe atzina, ka pašlaik ir pamats uzskatīt, ka Rasnačs nav pildījis ministra pienākumus pietiekami labi, tomēr pirms frakcijas lēmuma viņa vēl neprecizēja savu balsojumu. Rasnača demisiju sliecas atbalstīt "Vienotības" frakcijas deputāts Anrijs Matīss, kurš uzskata, ka maksātnespējas joma nav sakārtota.

Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš pauda, ka neuzskata pārmetumus Rasnačam par pamatotiem. Nacionālā apvienība atbalsta tieslietu ministru, akcentēja Bērziņš.

Par Rasnača demisiju plāno balsot partijas “Saskaņa”, Latvijas Reģionu apvienības, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederoši deputāti.

Savukārt pret viņa atbrīvošanu no amata balsos nacionālās apvienības, kā arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Sagaidāms, ka balsojumam pret demisijas pieprasījumu varētu pievienoties atsevišķi pie frakcijām nepiederoši parlamentārieši. Ja "Vienotības" vairākums arī balsos pret Rasnača demisiju, tas varētu palīdzēt tieslietu ministram saglabāt savu amatu.

Kā ziņots, opozīcija iesniegusi divus Rasnača demisijas pieprasījumus. Viens no tiem iesniegts pēc parlamenta deputāta Romāna Mežecka iniciatīvas un to parakstījuši 16 opozīcijas deputāti, tajā skaitā no partijām "Saskaņa" un "No sirds Latvijai" un pie frakcijām nepiederošie deputāti, tajā skaitā pats Mežeckis.

Lēmumprojekta anotācijā norādīts, ka tieslietu ministrs pārraudzību pār Maksātnespējas administrāciju īstenojot vāji vai vispār neīsteno un sistēmas darbība un attīstība notiekot pašplūsmā. "Ministrs nespēj ne vadīt ministriju noteikto funkciju īstenošanai, ne pārraudzīt Maksātnespējas administrāciju," cita starpā teikts uz divām lapām sagatavotajā opozīcijas argumentācijā.

Latvijas Reģionu apvienība (LRA) atsevišķi ir iesniegusi savu Rasnača demisijas pieprasījumu, ko parakstījuši desmit deputāti. Par šādu soli vienojusies LRA pārstāvju sapulce kopā ar Saeimas frakcijas deputātiem.

LRA frakcija uzskata, ka tieslietu ministrs ir atbildīgs par nesakārtotu likumdošanu attiecībā uz maksātnespējas administratoru darbu, līdz ar to viņam jāuzņemas atbildība par tiem likumpārkāpumiem, kas saistās ar nozari. Maksātnespējas administrēšanas process visus šos gadus ir nesis labumu tikai pašiem administratoriem, nevis veicinājis valsts ieguvumus, pauž politiskās apvienības pārstāvji.

Komentējot demisijas pieprasījumu, Rasnačs ar preses sekretāra Andra Vitenburga starpniecību norādīja, ka "tā būs lieliska iespēja publiski informēt Saeimu un plašāku sabiedrību par īstenotajām reformām un vēl darāmajiem darbiem maksātnespējas procesa kontroles sistēmas nodrošināšanā".