Dzīvnieku draugi sašutuši par ZM ieceri – atļaut nežēlīgu jēru kastrāciju un astu mērdēšanu  (86)

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas (Farm Animal Welfare Council (FAWC)) 2008.gada ziņojumā "Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs", lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes.

Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Latvijā aitu astu amputācija līdz šim bija aizliegta vispār. Tās atļaušanu prasa aitkopji, kuri vēlas ar vienkāršāko paņēmienu – "nav astes, nav problēmas" – atrisināt aitu kopšanas grūtības. Proti, ja garastaino šķirņu aitas netiek atbilstoši koptas, netīrajā vilnā zem astes var iemitināties parazīti, kas patiešām var dzīvniekiem nodarīt lielu kaitējumu.

Dzīvnieku aizsargi pieļauj, ka jēru astu griešana un kastrēšana, iespējams, atsevišķos gadījumos aitkopībā ir nepieciešama, taču tas jāveic civilizēti un pēc iespējas mazsāpīgi: ar ķirurģiskiem paņēmieniem, jaundzimušiem jēriem, tikai kvalificēta veterinārārsta rokām un tikai gadījumos, ja tas patiešām vajadzīgs aitu labturībai. Turklāt ir iespējamas alternatīvas, kā pasargāt aitas no saslimšanas, piemēram, regulāra astes vilnas apcirpšana, apstrāde pret parazītiem, caureju izraisošu slimību ārstēšana un citas.

"Diemžēl dzīvnieku aizsardzības organizāciju piedāvātais kompromiss izmantot aitkopībā tikai ķirurģisko kastrāciju un amputāciju netika pieņemts, un projektā paredzēts ne vien atļaut aitu astu amputāciju kā tādu, bet arī ieviest lētāko, taču viscietsirdīgāko no visiem amputācijas un kastrācijas paņēmieniem – gumijas gredzenu metodi. Turklāt iecerēts, ka astu amputāciju un jēriņu kastrāciju ar gumijas gredzenu metodi varēs veikt ikviena "persona, ko praktizējošs veterinārārsts ir teorētiski un praktiski apmācījis attiecīgo operāciju veikšanā". Tas nozīmē, ka nelaimīgos dzīvniekus ne vien pakļaus ciešanām, no kurām varētu izvairīties, bet turklāt to varēs darīt jebkurš neprofesionālis," teitks paziņojumā medijiem.

Gumijas gredzenu metodes ieviešanu ZM pamato ar vienu no pasaulē progresīvākajiem dzīvnieku aizsardzības dokumentiem - Eiropas konvenciju par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību. Ar jaunajiem noteikumiem Latvija pārņemšot šīs konvencijas pastāvīgās komitejas rekomendācijas attiecībā uz aitu audzēšanu, skaidrojusi ZM.

Tiesa, ministrija nez kāpēc nav pamanījusi, ka rekomendācijās skaidri un viennozīmīgi ir norādīts, ka "astes amputēšana un kastrācija, jo īpaši, izmantojot gumijas gredzenus, nav vēlama. Ja šīs procedūras tomēr jāveic, tad izmanto tikai ķirurģiskas metodes, pirms tam nodrošinot anestēziju, vai asinsvadu spailes". Tāpat rekomendācijās skaidri norādīts, ka neārstnieciskas izskatu pārveidojošas procedūras dzīvniekiem var tikt veiktas "vienīgi veterināru apsvērumu dēļ, lai dzīvniekiem atvieglotu vai novērstu sāpes vai ciešanas", norāda dzīvnieku draugi.

"Šķiet, tīri labi apzinoties ieceres apšaubāmību, "aitu labturības" noteikumu virzībā kārtējo reizi tika mēģināts izmantot pārbaudītu metodi – strīdīgus jautājumus cauri varas gaiteņiem "izbīdīt" iespējami ātri un klusi. Noteikumu projekts Ministru Kabinetā tika iesniegts kā "tehniskais", proti, tāds, kas ir formāls un par kuru nav bijušas un nav nepieciešamas diskusijas sabiedrībā un valdībā. Projekta anotācijā, pēc kuras būtu vadījušies ministri, pieņemot jaunos noteikumus, gumijas gredzenu metode un iecere dot jebkuram cilvēkam tiesības kastrēt jērus sākotnēji nebija pieminēta vispār. Ne ar vienu vārdu šajā sacerējumā nebija pieminēta arī gandrīz gadu ilgusī asā diskusija starp ZM, aitkopjiem un dzīvnieku aizsardzības organizācijām un daudzie dzīvnieku aizsargu un Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes negatīvie atzinumi par šīm iecerēm. Tikai pēc dzīvnieku aizsargu protesta dokuments tika papildināts, atspoguļojot arī kritisko viedokli un argumentus," teiks paziņojumā.

Tāpēc dzīvnieku aizsardzības organizācijas aicina Ministru Kabinetu izskatīt "aitu labturības" noteikumu projektu pēc būtības un neatbalstīt gumijas gredzenu metodes ieviešanu Latvijā. Vienas nozares nepierādīta ekonomiskā ieguvuma dēļ nedrīkst nodarīt pāri dzīvajām būtnēm, kuru liktenis ir atdot savas dzīvības mūsu, cilvēku, labumam. Pasargāt lauksaimniecības dzīvniekus no nevajadzīgām ciešanām un nodrošināt tiem iespējami labākus apstākļus viņu neilgās dzīves laikā ir mazākais, ko mēs varam viņu labā izdarīt.

Aicinājumu parakstījis nodibinājums "Dzīvnieku Drauga fonds", Dzīvnieku aizsardzības biedrība "DzīvniekuSOS", Dzīvnieku pansija "Ulubele", Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa, Latvijas Kinoloģiskā federācija.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts portālu "Delfi" informēja, ka ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Labturības prasības aitu turēšanai". Noteikumu projekts nosaka vispārīgās labturības prasības aitu turēšanai, prasības aitu mītnēm un turēšanas vietām, kā arī aitkopja kompetences jomas. Noteikumu projekts nosaka neārstniecisko  operāciju veidus, ko pieļauts veikt aitām (jēru astu amputācija un kastrācija).

Noteikumu projekts paredz iespēju nepieciešamības gadījumos, izvērtējot ganāmpulka veselības stāvokli un turēšanas apstākļus, veikt jēru astu daļēju amputāciju, nosakot, ka jēru astu saīsināšanu līdz astoņu dienu vecumam var veikt arī veterinārārsta apmācīta  persona, izmantojot gumijas gredzenus. Pēc astoņu dienu vecuma to var veikt tikai veterinārārsts lietojot anestēziju un pretsāpju līdzekļus. Ministru kabineta noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē kā tehniskais projekts, jo to nepieciešams nosūtīt saskaņošanai Eiropas Komisijai. Zemkopības ministrija noteikumu projekta izstrādes gaitā ir konsultējusies ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu dzīvnieku labturības ekspertiem, skaidroja ministrijas pārstāvis.