Ebreju īpašumu restitūcija - atkal aktualizē jautājumu par jaunu likumu  (163)

"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis norādīja, ka sākumā koalīcijai būtu jāvienojas par atsevišķa likumprojekta izveidošanu. Valsts būtu gatava risināt jautājumus par ebreju kopienai kādreiz piederējušām izglītības, sabiedriskajām un reliģiskajām ēkām. Risinājuma piedāvājums būtu jāgaida no Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta, tomēr sākumā vienošanās jāpanāk koalīcijā. Pēc tikšanās frakcijā ar ebreju kopienas pārstāvjiem acīmredzams progress šajā jautājumā gan nav novērots, piebilda Zaķis.

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nav mainījusi savu pozīciju un norāda, ka denacionalizācijas process ir beidzies. Var skatīt jautājumu par atsevišķām ēkām, taču vienai kopienai masveidīgi nodot īpašumus nebūtu taisnīgi, akcentēja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Nacionālā apvienība nekādus soļus šajā jautājumā nespers, taču ir gatava argumentētai diskusijai, ja ebreju kopiena izrādīs savu iniciatīvu.

Dzintars skaidroja, ka sarunas laikā ar ebreju kopienas pārstāvjiem viņi esot mudināti iestāties par vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz PSRS nodarītajiem zaudējumiem Latvijai. Tas būtu vērtīgs žests, ja ebreju kopiena aicinātu Krieviju kā PSRS tiesisko mantinieci segt mūsu valstij okupācijas laikā nodarītos zaudējumus, piebilda politiķis.

Reformu partijā (RP) par šo jautājumu atbildīgais valdes loceklis Viktors Makarovs norādīja, ka šīs lietas risināšana ir jāturpina un risinājums ir jāmeklē nesteidzoties, jo šis ir vēsturiski sarežģīts jautājums. Viņš atgādināja RP iepriekš pausto nostāju, ka ir svarīgi veidot dialogu starp politiskajiem spēkiem un Latvijas ebreju kopienu, tāpēc partija aicina arī citus politiskos spēkus piedalīties konstruktīvā dialogā par restitūcijas jautājumu, izvairoties no tā nevajadzīgas politizācijas.

Apvienības "Saskaņas centrs" (SC) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins pēc politiskā spēka tikšanās ar ebreju kopienas pārstāvjiem gaida, kad valdība sagatavos attiecīgu likumprojektu un virzīs to izskatīšanai Saeimā. Minētā jautājuma risināšana ir valdības un Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) atbildība. Pēc tam SC "rūpīgi izpētīs likumprojekta anotāciju" un tikai pēc tam izteiks savu viedokli.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ingmārs Līdaka uzsvēra, ka "bumba ir valdības pusē" - sākumā jāsaprot, vai šo jautājumu risinās, vai nerisinās. Risināšanas gadījumā jāuzzina, kāds būs piedāvājums, vai tas skars tikai kulta celtnes, vai attieksies arī uz ko citu. Taču pagaidām neesot jēgas par kaut ko spriest "pie tukša galda" bez konkrēta piedāvājuma, uzsvēra Līdaka. ZZS ir gatava kompromisiem, taču, piemēram, tikšanās reizē ar ebreju kopienas pārstāvjiem pēdējie diezgan nekonkrēti izklāstīja savu redzējumu par situācijas risinājumu.

Jau vēstīts, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvji arhīvos ir apzinājuši, ka līdz 1940.gada 17.jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederēja aptuveni 270 nekustamie īpašumi. "Ja bija šaubas par kāda objekta īpašumtiesībām, tas netika iekļauts šo īpašumu sarakstā. Jau 2006.gadā nekustamo īpašumu saraksts bija iesniegts Saeimā un ir publiski pieejams, tiesa, tolaik tajā bija aptuveni 300 īpašumi, jo bija iekļauti arī fizisko personu īpašumi, kas tagad ir izņemti ārā, ņemot vērā starptautisko praksi, ka bezmantinieka īpašums pieder valstij," iepriekš stāstīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.

Ebreju īpašumu atgūšanas jautājuma aktualizēšana politiskā līmenī izraisīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisiju. Koalīcija ir vienojusies turpināt sarunas par ebreju īpašumu atgūšanu pēc tam, kad Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome būs tikusies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem - pašlaik šādas tikšanās jau ir notikušas.

Kā ziņots, Saeima pirms vairākiem gadiem noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no sarakstā minētajiem nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem.