Ekspertu grupa Vīķes-Freibergas vadībā pētīs preses brīvību Latvijā  (64)

Pirmdien, tiekoties ar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), Vīķe-Freiberga uzaicinājusi padomi piedalīties šajā izbraukuma sēdē un aicinājusi sagatavot ziņojumu, kas ir tie jautājumi Eiropas kontekstā, ko Latvija vēlas izcelt saistībā ar demokrātijas un plurālisma principu saglabāšanu, aģentūru LETA informēja NEPLP pārstāvji.

Problēma, kas ir aktuāla gan Latvijas, gan visas Eiropas mērogā, ir plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesību koncentrēšanās. Tāpēc NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants tikšanās laikā iepazīstinājis Vīķi-Freibergu ar "MTG Broadcasting AB" (MTG) darījumu ar AS "Neatkarīgie nacionālie mediji", paužot bažas, kā saglabāt mediju piedāvājuma daudzveidību, samazinoties mediju īpašnieku daudzveidībai.

"Ja runājam par nacionālajām komerctelevīzijām, kas raida latviešu valodā, runa nav pat par dominējošo stāvokli, bet gan par monopolstāvokli. Mūsu uzdevums ir sekot līdzi, lai Konkurences padome, vērtējot telekanālu apvienošanos, skatītu arī mediju daudzveidības dimensiju, kā arī piedalīties saistošo noteikumu izstrādē, kas būs jāievēro apvienošanās dalībniekiem gadījumā, ja apvienošanās notiks," sacīja NEPLP priekšsēdētājs.

Tikšanās laikā arī tika pārrunāts jautājums, ka daļa Eiropas informācijas telpas un demokrātiskās vērtības ir pakļautas Krievijas politiski kontrolēto elektronisko mediju iedarbībai. Īpaši aktuāla šī problēma ir Baltijas valstīm.

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska norādījusi, ka tā ir tikai ideoloģijas problēma, ja Krievijā veidots kanāls nepiedalās reklāmas tirgū. Taču, ja kanāls piedalās arī reklāmas tirgū, tā ir arī problēma nacionālo telekanālu izdzīvošanai. Atbildot uz Vīķes-Freibergas jautājumu, kādas ir iespējas ierobežot kaimiņvalsts televīzijas programmu izplatīšanu Latvijā, Dimants minējis EPL likumā noteikto valodas proporciju, programmu paketēšanas nosacījumus, kā arī Latvijā veidotā satura īpatsvaru programmu piedāvājumā.

"Tas ir ES likumdošanas jautājums, ko varētu risināt ar ekspertu grupas palīdzību," atzinis padomes loceklis Gints Grūbe.

Lai gan pašlaik Eiropas līmenī ir daudz pētījumu par mediju brīvības un plurālisma jautājumiem un notiek daudz aktivitāšu šajā jomā, līdz šim jautājums par Krievijas kaimiņvalstu situāciju nav aktualizēts nevienā no pēdējā laika pētījumiem, kas zināmi Vīķei-Freibergai un NEPLP.

Vīķe-Freiberga pauda gatavību uzrunāt šo jautājumu ekspertu grupā un, iespējams, sniegt priekšlikumus Eiropas Komisijai jautājuma risināšanai - ko iesākt Eiropas Savienības perifērijā ar Eiropas Savienības standartu ievērošanu demokrātijas funkcionēšanai.

Runājot par sabiedrisko mediju izaicinājumiem un problēmām, Grūbe pieminējis, ka sabiedriskie mediji Latvijā ir ierobežoti politiķu piešķirtās dotācijas ietvaros, jo abonentmaksas nav izdevies iedzīvināt. Pašlaik sabiedrība nav gatava maksāt par sabiedrisko mediju. Gan NEPLP, gan Vīķe-Freiberga bija vienisprātis, ka jāveicina sabiedrības izpratne par sabiedrisko mediju nozīmību, lai attīstītos analītiskā un pētnieciskā žurnālistika.

ES likumdošanas kontekstā Padomes loceklis Ivars Zviedris norādījis arī uz programmu tiesību turētāju problēmu saistībā ar viņu izvirzītajiem noteikumiem, pārdodot televīziju ražoto saturu kabeļoperatoriem. Viņi ir uzņēmušies starpnieka funkciju starp televīzijām un kabeļoperatoriem. Savukārt Grūbe minēja Eiropas audiovizuālo darbu jēdzienu. Nosakot kvotu Eiropas audiovizuālajiem darbiem, mērķis bija panākt, ka šo darbu īpatsvars televīziju programmās pieaugtu. Tomēr mērķis netiek sasniegts, jo televīzijas pārāk plaši interpretē Eiropas audiovizuālo darbu jēdzienu.