Eksprezidenti neuzskata par vajadzīgu Valsts prezidentam dot būtiski lielāku varu  (19)

Prezidenta pilnvaru jautājumu jau gandrīz gadu pēta Saeimā izveidotā darba grupa. Latvijas prezidents, atšķirībā no valdības, kam jārisina ikdienas jautājumi, savu varu īsteno drīzāk izņēmuma gadījumos, darbojoties kā neatkarīgs arbitrs, norāda raidījums.

Tieši patlaban Latvijas valdības tiek kritizētas kā pārāk vājas un tādas, kas koalīcijas domstarpību dēļ nespēj īstenot nepieciešamas reformas. Tiek minēts, ka šo varas vakuumu varētu aizpildīt spēcīgāks, iespējams, tautas vēlēts prezidents, kurš būtu arī faktiskais valsts līderis - kā tas ir ASV.

Guntis Ulmanis, kurš bija Valsts prezidenta amatā no 1993. līdz 1999.gadam, nesaskata, ka būtu kardināli jāmaina Satversme vai jāmaina kaut kādi principiāli svarīgi punkti. Viņaprāt, pareizāk būtu mainīt Saeimas vēlēšanu sistēmu, lai vēlētāji varētu balsot ne tikai par partiju sarakstiem, bet arī konkrētiem cilvēkiem.

Ulmanis uzskata, ka, izmantojot savas pilnvaras, prezidents var sasniegt daudz, bet tikai tad, ja pats to vēlas. "Es savas prezidentūras laikā neatceros gadījumu, kad man būtu bijis jāķeras pie konstitūcijas pārskatīšanas tikai tāpēc, ka es kaut ko nespēju izdarīt. Prezidentam ir Satversmē paredzēts ļoti spēcīgs vārds - reprezentēt. Un reprezentācija ietver gan personīgo attieksmi, gan zināšanas, gan institucionāli iespējas. Man šķiet, ka prezidentam svarīgākais ir viņa autoritāte, viņa zināšanas, viņa enerģija un viņa vēlēšanās vadīt valsti. Jo prezidenta iespējas un tiesības dod iespēju gan slinkot, gan būt ļoti enerģiskam un atbildīgam," raidījumā vērtēja Ulmanis.

Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga, kas bija Valsts prezidente laikā no 1999. gada līdz 2007. gadam, tikmēr norāda, ka pašlaik ir jāstiprina nevis Valsts prezidents, bet Ministru prezidents.

"Es nedomāju, ka mums būtu pamatoti uzreiz pāriet no parlamentāras uz prezidentālu republiku. Tik dramatiska tā situācija nav. Kas gan derētu, ir rūpēties par to, lai izpildvara un Ministru prezidents iegūtu lielāku autoritāti tieši koalīcijas partneru starpā. Partiju tendence uzskatīt zināmus laukus par savējiem lauciņiem pēc tradīcijas. Partijai X pieder lauciņš Y, un viņi pa to saimnieko un uzskata, ka citiem tur nav ko bāzt savu degunu, tai skaitā Ministru prezidentam. Un tā tas nedrīkstētu būt," sprieda Vīķe-Freiberga.

Viņa aicina palikt pie parlamentārās republikas, kas nozīmē, ka prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Latvijā prezidents, viņasprāt, var būt krīzes menedžeris.

"Ļoti svarīgos jautājumos prezidentam būtībā ir iespējams glābt valsti, ja prezidents uzskatītu, ka kaut kas notiek radikāli greizi vai radikāli nepareizi. Var arī atlaist Saeimu kā prezidenta [Valda] Zatlera laikā. Tātad instrumenti ir pietiekami spēcīgi un iedarbīgi. Un es neteiktu, ka mums ar visu to, ka tā ir parlamentāra republika, prezidents ir tikai dekorācija un viņam nav varas. Īstenībā reālā dzīvē tā vara ir," uzskata eksprezidente.

Arī Valdis Zatlers, kurš bija prezidents no 2007. līdz 2011. gadam, raidījumā vērš uzmanību, ka prezidenta varas laiks ir krīzes situācijās. Piemēram, patlaban, kad tiek veidota valdība, viņaprāt, ir prezidenta varas periods un vara pieder prezidentam, viņš ļoti daudz var izdarīt.

"Būtiski mainīt prezidenta pilnvaras, būtiski mainīt varu līdzsvaru - Dieva dēļ, to nevajag darīt. Tāpēc ka līdzsvars šobrīd ir ļoti labs. Vāja valdība - tam nav nekāda sakara ar prezidenta pilnvarām. Tam ir sakars ar partiju veselību un ar partiju finansēšanas sistēmu," uzskata Zatlers.

Lai gan Zatlers pievienojas vērtējumam, ka radikālas izmaiņas nevajag, viņš tomēr norāda uz vairākām lietām, ko prezidenta pilnvarās vajadzētu uzlabot. Neitrāls prezidents vieglāk nekā Saeimas partijas spētu izvēlēties profesionālus kandidātus tādiem amatiem kā Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja priekšnieks, valsts kontrolieris un tiesībsargs. Tomēr svarīgākais būtu palielināt prezidenta lomu apdraudējuma situācijās.

"Pirmā lieta, kas tiešām ir jādara, tie ir tie panti, kas regulē prezidenta pienākumus militāra apdraudējuma laikā. Mēs dzīvojam, kad mums ir gan militārs apdraudējums, gan apdraudējums no terorisma, gan apdraudējums no bēgļu plūsmām, tie ir reāli apdraudējumi, kas var destabilizēt mūsu sabiedrību. Šie panti, kas ir vēsturiski novecojuši, ir jāaizstāj ar citiem pantiem, kuri skaidri parādītu prezidenta vietu nacionālās drošības sistēmā," uzskata Zatlers.

Saeimas darba grupa, kas pēta prezidenta pilnvaru paplašināšanas iespējas, varētu strādāt vēl aptuveni gadu. Darba rezultāts gan, visticamāk, nebūs konkrēti likuma grozījumi, bet zinātniska konference, kurā komisijas eksperti prezentētu savas atziņas, informē raidījums.