Grasās noteikt amatpersonām atļautos 'blakusdarbus' un pamatdarbam veltāmo laiku  (10)

Uz sēdi saistībā ar žurnālista Imanta Liepiņa iesniegumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieka Ginta Grūbes iespējamo interešu konfliktu bija uzaicināti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvji, Liepiņš, Grūbe un citi.

Kā ziņots, saistībā ar iespējamu interešu konflikta neievērošanu KNAB pēc Liepiņa iesnieguma ir sācis pārbaudi par Grūbi. Iesniegumā norādīts uz vairākiem faktiem Grūbes profesionālajā darbībā, kurā uzsvērts, ka NEPLP locekļa - Grūbes - firma saņem simtustūkstošus latu no paša uzraugāmās nozares.

KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča norādīja, ka patlaban KNAB sākto pārbaudi nekomentēs, jo tā nav pabeigta, tiek gaidītas atbildes no vairākām iesaistītajām institūcijām. Tikmēr viņa skaidroja, ka Konkurences likumā nav skaidra formulējuma, ko tas īsti aizliedz vai atļauj, un nav arī īstas pārliecības, vai tas "neatļauj par daudz". Arī likuma norma par komercdarbības ierobežošanu ir ļoti vispārīga un neko daudz neaizliedz. Tādēļ jau patlaban ir skaidrs, ka Grūbe, esot NEPLP locekļa amatā, var darboties radošajā nozarē.

Arī pats Grūbe bija sagatavojis atbildes vēstuli uz Liepiņa apsūdzībām, kurā norādīts, ka nevienā gadījumā viņš amatpersonas pilnvaras neesot pārkāpis.

Tikmēr KNAB speciāliste Skaidrīte Jaungaile-Gaile, kura izmeklē konkrēto lietu, klātesošos informēja, ka bez šī iesnieguma jau iepriekš arī citi ir vērušies KNAB ar apsūdzībām pret Grūbi par iespējamu interešu konfliktu, īpaši saistībā ar viņam 50% piederošo firmu SIA "Mistrus Media". Taču visās pārbaudēs pēc likuma nav konstatēti nekādi pārkāpumi.

KNAB pārstāvji ierosināja strādāt pie likuma izmaiņām, lai precīzāk definētu, kādos "blakusdarbos" amatpersonas drīkst strādāt un cik lielu laika daļu ir jāvelta sava pamatdarba darīšanai.

Uz šo nepilnību norādīja arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, uzsverot, ka likumā ir jāparedz, cik nopietns un atbildīgs ir amats NEPLP, jo tā ir pamatnodarbošanās. Taču patlaban nozarē krājas daudz neatrisinātu jautājumu, kamēr NEPLP pārstāvji nodarbojas ar "blakusdarbiem".

Tāpat ir nepieciešami precizējumi likumā par amatpersonu interešu konfliktu, kas regulē arī jēdzienu par to, kas īsti ir "radošs darbs", kuru drīkst papildus darīt valsts amatpersonas, un kurā brīdī tas pārvēršas par "administratīvo darbu". KNAB konkrētos priekšlikumus likumā ir izstrādājis un iesniedzis, taču tie "iestrēguši" Saeimas komisijās.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma organizēt atsevišķas sēdes, lai turpinātu diskusijas par nepieciešamajiem grozījumiem likuma normās, savukārt ierosināto pārbaudes lietu pret Grūbi atstāt KNAB ziņā.

Kā ziņots, KNAB patlaban veic Liepiņa iesniegumā minēto faktu pārbaudi saistībā ar Grūbes iespējamo atrašanos interešu konflikta stāvoklī saistībā ar kino nozares projektiem.

Grūbe tikmēr uzsver, ka šīs apsūdzības ir faktu sagrozīšana, un iesniegumā minētā informācija ir nepatiesa un apmelojoša. Grūbe iepriekš biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka konsultēsies ar advokātiem par iespēju vērsties tiesā pret Liepiņu par goda un cieņas aizskaršanu.

Liepiņa iesniegumā minēts, ka Grūbe ir producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP, un viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam nav traucējis pelnīt arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu SIA "Mistrus Media", kā arī piedalās mākslinieciskajā padomē nodibinājumā "Rīga 2014".

Tiek pieļauts, ka Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī tieši saistībā ar kino nozares projektiem, jo paralēli uzskaitītajiem pienākumiem viņš veic Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja pienākumus. Jāņem vērā, ka Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra (NKC) darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.

Filmu padomes priekšsēdētāja loma šajā procesā ir visai būtiska. Ja kāds no potenciālajiem finansējuma pieprasītājiem, tostarp "Mistrus Media", jau iepriekš ir informēts par valsts vārdā definētajām prioritātēm, nav grūti konkursā pieteikt tieši tādu projektu, kādu jau iepriekš NKC būs noteicis kā nozīmīgu un tātad atbalstāmu.

Papētot "Mistrus Media" iesniegtos finansējuma pieprasījumus - gandrīz vienmēr trāpīts desmitniekā: pieprasīta valsts nauda tieši stratēģijai atbilstošu projektu realizācijai.

2012.gadā NKC atbalstījis divus "Mistrus Media" iesniegtos projektus kopsummā par 65 000 latu (apmēram 10% no togad kopējā vispār pieejamā valsts finansējuma filmu nozarei). 2013.gadā reģistrēts ievērojams kāpums: NKC piešķīrums trijiem "Mistrus Media" projektiem bijis vairāk nekā 225 000 latu liels (apmēram 30% no kopējā pagājušogad valsts veltītā finansējuma filmu nozarei). Uz šo gadu ar NKC starpniecību "Mistrus Media" tika pie atsevišķa atbalsta vēl diviem projektiem: 30 700 latu plus vēl 10 000 apmērā. Kopā tātad vairāk nekā 355 000 latu.

Nodibinājuma "Rīga 2014" uzdevums ir nodrošināt visu mākslas programmu un pasākumu kompleksu, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu šogad. Nodibinājumu, kuru finansē galvenokārt no valsts un pašvaldību līdzekļiem, koordinē speciāli izveidota mākslinieciskā padome. Tajā iekļauts arī Grūbe, par to vismaz pēdējos divus gadus saņemot 8400 latu honorāru katru gadu.

Starp tiem projektiem, kas guvuši mākslinieciskās padomes akceptu, ir arī projekts par pasākuma organizēšanu Centrāltirgū. Finansējumu 53 529 eiro apmērā saņēma "Mistrus Media", kuras līdzīpašnieks, producents, režisors un projektu autors ir Grūbe.

Tāpat Liepiņa iesniegumā norādīts uz citiem faktiem.