Latvijas pedagogu dome pauž bažas, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātie grozījumi pamatizglītības standartos, nosakot tikai minimālo stundu skaitu, pasliktinās izglītības kvalitāti, savukārt ministrija šādas bažas noraida.
Skolotāji uzskata, ka plānotās izmaiņas jāaptur un jāapspriež ar pedagogu profesionālajām organizācijām, liecina publicētā informācija pedagogu domes mājaslapā.
"Nenodefinējot minimālo un maksimālo stundu skaitu priekšmetā, ir apdraudēta standartu un programmu īstenošana, jo tādējādi tiek akceptēta minimuma pieeja, bet pamatskolas standartu un programmu izstrādē realizēta maksimuma pieeja," norāda pedagogu dome.
Savukārt ministrijā aģentūrai BNS sacīja, ka netiek mainīts pamatizglītības mācību priekšmetu standartu saturs, bet tiek plānotas izmaiņas mācību priekšmetu un mācību stundu plānā, stiprinot skolu autonomiju, tas ir, skolu lēmumu pieņemšanas patstāvību izglītības programmu īstenošanā atbilstoši skolu attīstības stratēģijai.
"No padomju laikiem ir pierasts, ka viss notiek centralizēti un "augšā" tiek viss noteikts. Es varu mēģināt saprast, ka tā šķiet stabila sistēma un brīdī, kad rodas telpa domāt un lemt pašam, sākas uztraukums, ka tagad stabilitāte pazudīs," raksturojot izveidojušos situāciju, teica izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Piemēram, turpmāk paredzēts, ka mācību stundu plānā būs norādīts tikai obligātais minimālais stundu skaits mācību priekšmetu standartu prasību un paredzamo rezultātu sasniegšanai, atstājot skolai tiesības izlemt par attiecīgā mācību priekšmeta stundu skaita palielināšanu.
"Tas nozīmē, ka atbilstoši katras skolas pedagoģiskajai pieejai tās varēs lemt, vai, piemēram, matemātiku māca četras, piecas vai trīs stundas nedēļā, tostarp atstājot līdzšinējo skolā pieņemto stundu skaitu un stratēģijas vai attīstības plāna īstenošanu, nepārskatot arī skolotāju noslodzi," norādīja ministrijā.
Ķīlis paskaidroja, ka skolas līdz ar piešķirto lielāko rīcības brīvību, pielāgojoties savai situācijai, konsultējoties ar vecākiem un ņemot vērā diagnostiku, varēs pielāgot stundu skaitu un pielikt papildu stundas tur, kur akcenti ir jāliek, un tur, kur attiecīgajā skolā jau veicas labāk, var lemt par attiecīgu stundu samazināšanu.
Šāda pieeja būs attiecināma uz visiem mācību priekšmetiem. Līdz ar to skolas varēs izlemt, cik kuram mācību priekšmetam nepieciešamas mācību stundas, tostarp lai ieplānotu arī svešvalodas stundas sākumskolā.
Ministrija uzsver, ka tādā veidā tiks stiprināta skolu autonomija un stimulēta skolas individualitāte jeb filozofijas īstenošanas iespējas, paredzot iespēju ņemt vērā arī vecāku viedokli. Katra izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.
Izglītības un zinātnes ministrs pauda neizpratni un sašutumu par to, ka pedagogu organizācijas baidās no iespējas par stundu skaitu nedēļā vairāk lemt pašām.
"Tas man kā pieaugušam cilvēkam un vēl vairāk kā ministram ir kaut kas man grūti saprotams, ka tu domā, ka centrālā mamma visā valstī vienādi noteiks visiem standartus un visi vienādi strādās un viss būs kārtībā," sacīja Ķīlis un norādīja, ka skolas programmas izveidē jāņem vērā arī reģionālas atšķirības un atsevišķu skolu sniegums.
Jau vēstīts, ka IZM izstrādājusi noteikumu projektu, kurš paredz, ka no 2014./2015.mācību gada pirmo svešvalodu bērni sāk apgūt no 1.klases. Pašlaik svešvalodu apguve valsts pamatizglītības standartā noteikta no 3.klases.
Izmaiņas skars arī mācību priekšmetu un mācību stundu plānus, negrozot pamatizglītības mācību priekšmetu standartu saturu. Piemēram, turpmāk nebūs norādīts konkrēts nedēļā īstenojamo stundu skaits mācību priekšmetā, bet gan minimālais stundu skaits. IZM norāda, ka tādējādi tiks stiprināta skolu autonomija, jo pati izglītības iestāde varēs izlemt, kā papildināms mācību stundu skaits, nepārsniedzot mācību stundu slodzi nedēļā.
Noteikumu projekts vēl būs jāskata valdībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
