Jaunā sabiedriskā elektroniskā medija koncepcijas detalizētā izstrāde pašlaik ir pusceļā, bet jau tagad skaidri varot pateikt, ka nākotnē būs jārēķinās ar abonentmaksu, kuras hipotētiskais apmērs lēsts 50 eiro gadā no mājsaimniecības, otrdien pavēstīja projekta īstenotāji Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji.
"Esam pusceļā detalizētai izpētei," žurnālistiem atzina NEPLP pārstāvis Gints Grūbe.
Daudzi jautājumi joprojām ir atklāti ‒ par satura veidošanu, raidorganizāciju juridisko statusu, ēku, bet par finansēšanas modeli ir skaidrs, ka nākotnē vajadzēs ieviest abonentmaksu, jo tas nodrošinās sabiedriskā medija finanšu pietiekamību un neatkarību.
Hipotētiski tiek pieļauts, ka maksa varētu būt 50 eiro no mājsaimniecības, taču jutīguma dēļ tas nebūtu tuvāko divu gadu jautājums, bet to varētu ieviest tālākā nākotnē.
"Patlaban esam sapratuši, ka daudzās valstīs notiek aktīva pāreja uz sabiedrības līdzfinansējuma modeļiem. Domājam, kā tas varētu izskatīties Latvijas situācijā un kad to ieviest, jo tas ir sensitīvs un sarežģīts jautājums. Tomēr jāsaprot, ka šāds modelis būtu jāievieš. Patlaban notiek modelēšana, gribam saprast, vai nākotnē 50 eiro uz vienu mājsaimniecību gadā būtu reāli vai ne," teica projekta pārstāvis Gints Miķelsons.
Pēc Grūbes vārdiem, "uz to [abonentmaksu] viennozīmīgi ejam". Kolēģi Igaunijā atzinuši, ka viņiem tas nav izdevies un ja Latvija to izdarīšot pirmā, viņi būšot spiesti sekot. "Ceram, ka šis būs jautājums, kurā mēs būsim pirmie," sacīja Grūbe.
Miķelsons uzsvēra – ja medijs ir labs, kvalitatīvs, "cilvēki to mīl, viņi būs gatavi maksāt, ja nav uzbāzīgo reklāmu, tas ir vēl labāk".
"Bet skaidrs, ka to nevar ieviest nākamgad. Ir jāsākas pozitīvajām pārmaiņām," atzina projekta pārstāvis.
Detalizētajā izpētē būtiski būšot auditorijas izpētes rezultāti – skatītāju un klausītāju vērtējums šābrīža Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio saturam, ar kuras rezultātiem NEPLP nāks klajā tuvākajā laikā. Vienas darba grupas uzdevums ir izstrādāt sabiedriskā labuma testu, lai nākotnē būtu instruments satura kvalitātes vērtēšanai.
Viens no izpētes jautājumiem ir arī par telpām, kuras varētu izmantot jaunais sabiedriskais medijs. Gan Zaķusalas ēkai, kur atrodas Latvijas Televīzija, gan ēkai Doma laukumā, kur strādā Latvijas Radio kolektīvs, esot plusi un mīnusi, bet skaidri redzams, ka ēkas neesot efektīvas. Raidorganizācijas katra aizņem tuvu 30 tūkstošiem kvadrātmetru.
"Izkristalizējušies vairāki varianti – vai varētu rekonstruēt Zaķusalas ēku, īrēt jaunu administratīvo ēku un studiju jautājums tiktu kombinēts – piebūvētas vai īrētas, varbūt Zaķusalā vai centra tuvumā būvēt jaunu vieglas konstrukcijas ēku? Tiks aprēķinātas izmaksas, izvērtēsim, kas ir piemērotākais Latvijas situācijai. Jāatrod labākais scenārijs desmit gadu izteiksmē," teica Miķelsons.
Lēsts, ka sabiedriskajam medijam būtu vajadzīgas 11–12 tūkstošu kvadrātmetru plašas telpas. Pašlaik tiekot pētītas arī komerctelpas, jaunie projekti. Izskanējis variants Doma laukumā radio mājā izvietot tikai ziņu redakcijas.
"Ēkas kļuvušas par kultūras pieminekļiem, iespējams, laiks tos reģistrēt kā pieminekļus," vienlaicīgi par esošajām ēkām, kur strādā radio un televīzijas žurnālisti, izteicās Miķelsons.
Katram koncepcijas virzienam par jauna sabiedriska medija izveidi būšot trīs scenāriji – NEPLP ieteiks rekomendējamo modeli un alternatīvos variantus. Detalizētās izpētes veicēji apliecināja, ka darbu pabeigs plānotajā termiņā – līdz gada beigām.
Koncepcija ietver trīs sabiedriskā medija darbības variantus – pilnīga Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas konverģence, kuras ietvaros tiek veidots jauns sabiedriskais medijs; mediju daļēja konverģence, saglabājot Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas institucionālo patstāvību, bet abi mediji realizē kopprojektus; jauna vienota sabiedriska medija izveide ar vienotu vadību un pārvaldību, kurā saturu iepērk galvenokārt no neatkarīgajiem producentiem, bet sabiedriskā medija resursus izmanto tikai ziņu sagatavošanā.
Detalizētai izpētei ir novirzīti 80 tūkstoši latu. Pēc tās pabeigšanas koncepcija tiks iesniegta valdībā.
"Jebkurā gadījumā nestrādājam pie scenārija, ka tas ieguls plauktā, tas būs politiķu izšķiršanās, vai gribam spēcīgu sabiedrisko mediju," uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka projektam būs tālāk virzība, atbildēja Grūbe.
Jau ziņots, ka kopumā ir izveidotas 15 darba grupas, kuras strādā paralēli un kuru darbību koordinē projektu vadītāji, konkursa kārtībā izraudzītie Zane Čulkstēna un Gints Miķelsons.
Patlaban Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā strādā 670 darbinieku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
