Eiropas Savienībai (ES) nav pienākums radīt labvēlīgus apstākļus atsevišķām dalībvalstīm, kuras cietušas no Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo, šādu uzskatu pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete, kura kā aizstājēja darbojas Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā.
Lūgta komentēt Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvju pausto aicinājumu valdībām vērsties pie Briseles ar aicinājumu veidot Baltijā īpašu buferzonu, kas paredzētu nodokļu atvieglojumus piensaimniekiem, deputāte norādīja, ka ES nav pienākums radīt labvēlīgus apstākļus atsevišķām dalībvalstīm, kuras cietušas no Krievijas noteiktā pārtikas preču embargo.
"Ir jābūt solidaritātes mehānismam, kāds faktiski jau pastāv," sacīja Kalniete, norādot uz iespēju izmantot 400 miljonu eiro lielo ES Lauksaimniecības stabilizācijas fondu, pret kura izveidi savā laikā iestājās vairāki EP deputāti.
Viņa arī norādīja, ka uzņēmējiem jau sen bija jābūt gataviem Krievijas noteiktām sankcijām, ņemot vērā faktu, ka valsts ekonomika ir cieši saistīta ar politiku.
"Šī iemesla dēļ esmu aicinājusi steidzami sasaukt EP Lauksaimniecības komitejas ārkārtas sēdi, nosūtot vēstuli komitejas vadītājam Česlavam Sikersim, kurš pašlaik ir pārtraucis savu atvaļinājumu," piebilda Kalniete, skaidrojot, ka Krievijas noteiktais embargo skars ne tikai Latvijas zemniekus.
Jau vēstīts, ka Krievija noteikusi "pilnīgu embargo" lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības, ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu. Krievijas embargo attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieru, pienu un piena produktiem. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, kā arī saldējums.
Ekonomikas ministrs atzīmēja, ka situāciju uz slikto pusi vērstu tas, ja, piemēram, sankciju sarakstā tiktu iekļauti arī dzērieni vai farmācijas ražojumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
