Jānis Kažociņš, kurš otrdien aizvada pēdējo darba dienu Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja amatā, un Jānis Maizītis, kurš tūlīt sēdīsies specdienesta vadītāja krēslā, dienu pirms izmaiņām karjerā ievēro labākās spiegu tradīcijas un ir nerunīgi.
Portāls "Delfi" vērsās SAB, lūdzot Kažociņu pastāstīt, ar kādām emocijām viņš pavada pēdējo darba dienu slepenajā iestādē pēc desmit gadiem dienestā. Tomēr emocijas raksturot spiegu uzraugs nevēlējās.
SAB portālam "Delfi" norādīja, ka Kažociņam, saistībā ar izjūtām, pavadot pēdējo darba dienu amatā, nekā būtiska, ko vēlētos uzsvērt vai piebilst, nav. Kažociņš pēdējās nedēļas sniedzis vairākas intervijas dažādiem medijiem, vērtējot amatā nostrādāto laiku.
Dienu pirms stāšanās amatā nerunīgs ir arī Jānis Maizītis, kurš 2.maijā ieņems SAB vadītāja krēslu. Otrdien sarunā ar portālu "Delfi" Maizītis, strādājot pēdējo darba dienu Prezidenta kancelejā, sacīja, ka ir aizņemts un sarunai viņam nav laika.
Līdzšinējais SAB direktors Kažociņš biroju vadīja kopš 2003.gada 2.maija. Augstajā amatā viņš tika apstiprināts divus termiņus pēc kārtas. Šā gada 2.maijā Kažociņam beigsies pilnvaru termiņš, bet trešo reizi viņš uz šo amatu nolēmis nekandidēt. Maizīša kandidatūru marta sākumā izvirzīja Valsts prezidenta vadītā Nacionālās drošības padome, un 14.martā, 59 Saeimas deputātiem balsojot "par", bijušais ģenerālprokurors apstiprināts SAB vadītāja amatā. Pret viņa iecelšanu balsoja 31, to, kas atturas, nebija.
Dienā, kad viņu apstiprināja jaunajā amatā, lielāku atklātību par SAB darbu Maizītis nesolīja, sakot, ka biroja darbība nosaka slepenību, līdz ar to tas ir jautājums par samērojamību - ko var pateikt un kādā kontekstā. Maizītis pieļāva, ka jaunajā amatā varētu iejusties pusgada laikā, solot SAB nemainīt to, kas līdz šim ir labi padarīts un ir ar labiem pamatiem.
Maizīti 2000.gadā Saeima apstiprināja Ģenerālprokurora amatā, bet pēc divu termiņu nostrādāšanas parlamenta vairākums 2010.gadā viņu uz trešo termiņu vairs neievēlēja. 2011.gada vasarā Maizītis piekrita kļūt par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos.
To, kādi ir nākotnes plāni Kažociņam, pagaidām arī nav zināms. Marta sākumā Kažociņš intervijā LNT sacīja, ka izslēdz iespēju iesaistīties politikā. Intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Kažociņš todien norādīja, ka ar viņa zināšanām un pieredzi, kas gūta SAB, nebūtu pareizi pievērsties darbam privātajā sektorā.
Lielbritānijas pilsonis Kažociņš Latvijas pilsonību ieguva 2003. gada 4. aprīlī, 15. aprīlī stājās spēkā nepieciešamie likuma grozījumi, bet 25. aprīlī viņš saņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu saturošu informāciju, līdz ar to tika novērsts pēdējais šķērslis, lai Kažociņš varētu kļūt par SAB direktoru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
