Valsts prezidents Andris Bērziņš, visticamāk, neliks Saeimai atkārtoti caurlūkot grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā, tāpēc to turpmākā gaita lielā mērā būs atkarīga no opozīcijā esošo partiju rīcības, kas par šo jautājumu varētu rosināt referendumu, uzskata politoloģe Iveta Kažoka.
Grozījumu nākotne lielā mērā atkarīga no tā, vai opozīcijas partijas - Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Saskaņas centrs" (SC) - kopīgiem spēkiem sāks parakstu vākšanu, lai par šo jautājumu rosinātu referendumu. Kažoka atzina, ka, viņasprāt, izredzes savākt desmitās daļas iedzīvotāju parakstu ir nelielas, jo jautājums ir grūti skaidrojams un ir vasara.
Taču, ja SC valdības vēlmi apgrūtināt referendumu ierosināšanu pasniegtu kā koalīcijas partiju bailes no SC elektorāta un aicinātu arī latviešus nepieļaut, ka tiek samazinātas iedzīvotāju iespējas ietekmēt politikas procesus, izredzes savākt nepieciešamos 10 000 parakstus referenduma ierosināšanai palielinātos.
"Opozīcijas partiju blokāde ir vienīgais, kas šos likuma grozījumus var apturēt, rosinot referendumu," sacīja Kažoka.
Vienlaikus politoloģe norādīja, ka bailēs no referendumiem valdība vismaz vienā jautājumā panāks pretēju efektu - tas paātrinās parakstu vākšanu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo tā ir iniciatīva, kurai citos apstākļos nepieciešamo parakstu skaitu savākt nebūs iespējams.
Saeimas lēmums teju pieckāršot nepieciešamo parakstu skaitu, lai iedzīvotāji varētu rosināt referendumu, radīs arī situāciju, kad iedzīvotāju neapmierinātību ievirzīt racionālā gultnē būs daudz grūtāk, jo vienkāršāk būs savākt parakstus par Saeimas atlaišanu, nekā ierosināt konkrētas iniciatīvas, piemēram, grozījumus likumos, uzskata Kažoka.
"Neredzu veidus, kā pilsoņi varēs pašorganizēties vai partijas ar nelielu budžetu varēs piedāvāt iedzīvotājiem kādas iniciatīvas, jo maksa par parakstu apliecināšanu būs pārāk augsta un to vākšana ir pārāk sarežģīta. Ja likuma grozījumi stāsies spēkā, jaunas iniciatīvas būs iespējamas tikai no kādas industrijas vai turīga politiskā spēka," uzsvēra politoloģe.
Kažoka pauda nožēlu, ka grozījumi nonākuši tik tālu, jo likumā paredzēts ne tikai paaugstināt nepieciešamo parakstu skaitu referendumu ierosināšanai. Tajā atrunāti arī citi svarīgi procesi, piemēram, par Saeimas atlaišanu un par piedalīšanos Eiropas Savienības pilsoņu iniciatīvās. Kavējot likuma grozījumus, iestrēgtu arī šie jautājumi.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādījusi, ka opozīcijas ziņā ir izlemt, vai par referendumu rosināšanas kārtības maiņu rosināt tautas nobalsošanu, jo saskaņā ar Satversmes 72.pantu Valsts prezidentam ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas pieņemtu likumu. Ja prezidents šīs tiesības neizmanto, tad to var darīt vismaz 1/3 no deputātiem jeb vismaz 34 parlamenta locekļi.
SC Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins šodien aģentūrai LETA norādīja, ka SC deputāti ir gatavi parakstīties par referenduma rīkošanu saistībā ar tautas nobalsošanas kārtības maiņu, ja Zaļo ZZS nāks ar visu 13 deputātu parakstītu ideju par referenduma rosināšanu.
Viņš norādīja, ka šādā gadījumā SC nodrošinās pārējos parakstus, lai atbilstoši Satversmei kopā būtu savākti vismaz 1/3 jeb 34 deputātu paraksti, lai rosinātu parakstu vākšanu par tautas nobalsošanu.
Deputāts norādīja, ka šoreiz ar ideju par referenduma rīkošanu ir nākusi klajā ZZS, tāpēc viņiem arī ir pienākums to novest līdz galam. SC no malas ir radies iespaids, ka šo referenduma ideju atbalsta tikai atsevišķi ZZS deputāti. Tāpēc SC vēlas saņemt visu ZZS deputātu parakstītu iesniegumu par referenduma rīkošanu, jo pašlaik informācija nāk tikai no izteikumiem medijos.
Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā atkārtoti pieņēma likuma grozījumus, kuri noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra iniciatoriem pašiem jāsavāc 1/10 daļu vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumus par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Šāds regulējums, kas paredz atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā atdotajos likuma grozījumos.
Grozījumi likumā arī paredzēs pārejas posmā līdz 2015.gadam noteikt 50 000 parakstu slieksni referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Tas attieksies uz referendumu rosināšanu par grozījumiem likumos vai Satversmē.
Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Pārejas periods un pārējie likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" veiktie grozījumi stāsies spēkā 1.septembrī.
Pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas prezidentam ir desmit dienas laika, lai likumu izsludinātu. Opozīcijai pa šo laiku būs jāizlemj, vai sākt parakstu vākšanu, lai šo jautājumu izlemtu referendumā.
Kā ziņots, pret valdošās koalīcijas atbalstītajiem grozījumiem asus iebildumus ir paudušas opozīcijā esošās partijas - apvienība "Saskaņas centrs" un Zaļo un zemnieku savienība. Šodien pie Saeimas uz protestu pret šiem grozījumiem pulcējās vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
