Ķīļa reorganizētajā IZM darbinieku skaits saruks par ceturtdaļu  (183)

Ķīļa pārstāve pastāstīja, ka IZM savā jaunajā veidolā, "kas paredz būtiski optimizēt un vienkāršot ministrijas pārvaldes struktūru, samazinot birokrātiju un darbinieku skaitu", sāks strādāt šī gada aprīļa vidū.

"Reorganizācijas mērķis ir padarīt ministriju par efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu institūciju, kas spēj īstenot reālas pārmaiņas izglītības sistēmā. Tādas pārmaiņas, kas mūsu izglītības sistēmu padarīs par starptautiski konkurētspējīgu un atbilstošu mūsdienu pasaules prasībām," paziņojumā norāda Ķīlis.

Preses brīfingā pirms valdības sēdes Ķīlis otrdien žurnālistiem atzina, ka viņa iecerētā reforma ir pietiekami radikāla, taču, viņaprāt, pēc šīm izmaiņām darbs kļūs efektīvāks. Ministrs atzīmēja, ka pēc reformas IZM struktūra kļūs "plakanāka", kas ļaus paātrināt jautājumu saskaņošanu un lēmumu pieņemšanu. "Plānotā struktūra vairs nebūs tik sarežģīta," piebilda ministrs.

Ķīlis sacīja, ka šonedēļ plānots pabeigt visu IZM strādājošo darba vērtēšanu, un tad tiks lemts, kuri darbinieki amatus saglabās. Ministrs atzina, ka viņa piedāvātā reforma ministrijā tiek uztverta dažādi - ir cilvēki, kas gaidījuši šādas izmaiņas, jo, viņuprāt, strādāt būs vieglāk, taču ir arī tādi darbinieki, kuri nav priecīgi par pārmaiņām.

Ministrs uzsvēra, ka pēc reformām radīsies finanšu ietaupījums, kas ļaus ministrijā strādājošiem motivācijas nolūkā paaugstināt atalgojumu par 10 – 15%. Līdz šim ministrija strādājusi "deficīta apstākļos".

Ķīlis atzīmēja, ka nākamais solis būs ministrijas padotības iestāžu vērtēšana, lai vienkāršotu arī to struktūru. Tāpat ministrs uzskata, ka ir jāvērtē, cik lietderīgi IZM ir darboties ēkā Vecrīgā. Par šo jautājumu esot "sāktas sarunas", sacīja ministrs.

IZM reorganizācija vienkāršos pārvaldes struktūru, līdzšinējo deviņu departamentu vietā izveidojot sešus – Izglītības departamentu, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentu, Sporta, jaunatnes un valodas departamentu, Struktūrfondu, starptautisko lietu un finanšu instrumentu departamentu, Nodrošinājuma un finanšu departamentu, kā arī Politikas iniciatīvu ieviešanas un attīstības departamentu.

Blačforda klāsta, ka spēcīgu departamentu izveide ļaušot radikāli samazināt birokrātiju un dažādos pārvaldes līmeņus – piemēram, IZM nodaļu skaits saruks no 30 uz divi. "Praksē tas nozīmē mazāk saskaņojumu un birokrātiskā "futbola", kā arī daudz lielāku skaidrību par struktūrvienību un darbinieku kompetenci, pienākumiem un atbildību," vēsta ministra padomniece.

Blačforda gan apgalvo, ka darbinieku skaita samazināšana nenotikšot mehāniski, bet gan izvērtējot katra darbinieka rezultātus. Tas ļaušot palielināt darba ražīgumu, nodrošinot konkurētspējīgāku atalgojumu un labākus darba apstākļus, neprasot papildu līdzekļus no valsts budžeta.

"Ministrijas komandai ir jāstrādā efektīvi, saliedēti un ar vienotu izpratni par reformu programmu. Domāju, ka reorganizācija dos pozitīvu grūdienu IZM attīstībai atbilstoši 21.gs. valsts pārvaldes prasībām. Varētu pat teikt, ka reorganizācijas rezultātā IZM ir iespēja kļūt par vienu no efektīvākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā," norāda Ķīlis.

Ministra pārstāve uzsver, IZM reorganizācija tiek veikta saskaņā ar premjera Valda Dombrovska (V) vadītās valdības deklarācijā pausto apņemšanos: "Veidosim nelielu, efektīvu, motivētu un uz rezultātu orientētu valsts pārvaldi [...], lai panāktu efektīvāku un caurspīdīgāku resursu izmantošanu un mazinātu administratīvo slogu."

Jau vēstīts, ka Ķīlis ir iecerējis reorganizēt ministriju. Saskaņā ar janvāra sākumā IZM apspriesto ieceri ministrijas departamentu skaitu bija plānots samazināt no deviņiem uz astoņiem, patstāvīgo nodaļu varētu būt septiņas līdzšinējo piecu vietā, taču būtiski saruktu departamentos iekļauto nodaļu skaits – no 25 uz 17.

Par reformu kritiski bija izteikušies gan Rektoru padomes, gan Latvijas Studentu asociācijas pārstāvji, kuri nepiekrita idejai apvienot Augstākās izglītības un Zinātnes departamentus vienā.