Koalīcijas partneri aicina Nacionālo apvienību (NA) atsaukt no Saeimas ceturtdienas plenārsēdes Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz svītrot normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.
Premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") žurnālistiem sacīja, ka vispirms ir jāsagaida ziņojums par situācijas izvērtējumu, taču NA Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis uzskata, ka situācija ir saasinājusies, tāpēc par to jālemj tagad.
"Ziņojumu var gaidīt ļoti ilgi. Mūsu uzskats, ka šis jautājums saasinās un šis skaits [kam izsniedz uzturēšanās atļaujas] kļūst aizvien iespaidīgāks," žurnālistiem pamatoja Cilinskis.
Premjers savukārt norādīja, ka NA ir pārkāpusi procedūru, jo šis jautājums bija iepriekš jāsaskaņo.
"Mēs aicinājām NA šo jautājumu no darba kārtības noņemt, jo šis jautājums nav iepriekš saskaņots koalīcijā, līdz ar to ir pārkāpta procedūra. Jau pirms mēneša vienojāmies, ka pie šā jautājuma atgriezīsimies tad, kad būs valdībā izskatīts ziņojums," paskaidroja Dombrovskis. Ziņojumu valdība varētu skatīt jūnijā vai jūlijā.
Cilinskis nepiekrita, ka šā likuma grozījumu virzība ir koalīcijas līguma pārkāpums.
"Tas ir traktējuma jautājums, bet mēs uzskatām, ka tur ļoti tieši [koalīcijas līgumu] nepārkāpj," komentēja NA pārstāvis.
NA par koalīcijas aicinājumu lems pirmdien valdes sēdē. Cilinskis atturējās izteikties, kādu lēmumu partija varētu pieņemt.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība atkal iesniegusi Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, paredzot no tā svītrot normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.
Saeima par likumprojekta tālāku virzību ‒ nodošanu skatīšanai komisijās ‒ lems ceturtdien plenārsēdē.
Kopš 2010.gada jūnija Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem līdz šā gada 8.februārim bija apmierināti 730 iesniegumu, kopumā izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, no kurām absolūtais vairums ir ar Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas vai Baltkrievijas pilsonību, informēja NA.
Pēc partijas uzskata, savulaik minētie argumenti par investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai nav attaisnojušies.
"Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem izdara to pašu kļūdu, kas noveda pie smagas ekonomiskās krīzes Spāniju un Grieķiju. Tas mākslīgi paaugstina nekustamo īpašumu cenas, kā dēļ vietējie uzņēmumi ir spiesti neadekvāti strauji pacelt darbinieku algas, kļūstot nekonkurētspējīgi, savukārt iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgstot kredītu slogā, vai arī vienkārši emigrēt uz ārvalstīm. Un tas viss tikai, lai balstītu vienas šauras grupas – nekustamo īpašumu spekulantu – intereses," paskaidro NA.
Turklāt pat šīs investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien ir fiktīvas, jo nereti darījumi notiek ārvalstnieku starpā, kā dēļ Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko.
"Jānorāda, ka minētais regulējums ir nepieņemams arī no ētiskās puses, jo tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku," uzsver partija.
Tādēļ NA rosina svītrot no Imigrācijas likuma normu, kas ļauj iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pamatojoties uz ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
Saeimā jau vairākas reizes šāds likumprojekts ir iesniegts, taču tas nav guvis parlamenta atsaucību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
