Viņš pastāstīja, ka tikšanās laikā tika aktualizēti jautājumi par dažādu dienestu un institūciju sadarbību, komunikāciju un rīcību iespējamo plūdu apdraudējuma gadījumā. Uz tikšanos bija ieradušies arī aicinātie pašvaldību pārstāvji. Vienlaikus ar citiem jautājumiem sanāksmē tika pārrunāta Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ietekme uz ūdenslīmeni Daugavas baseinā.

Pēc ministra teiktā, joprojām nav vienprātības par to, kādu efektu īsti dod dažādi plūdu novēršanas un mazināšanas pasākumi. Kozlovskis uzskata, ka ir pienācis laiks veikt padziļinātu pētījumu, lai uz šiem jautājumiem rastu atbildes, proti, ar zinātniski apstiprinātām metodēm pavisam nopietni jāizvērtē, vai Latvijā ir iespējams kaut ko darīt, lai cīnītos nevis ar sekām, bet novērstu plūdus, pirms upes jau ir izgājušas no krastiem.

Kozlovskis skaidroja, ka gadu no gada dažādi dienesti pēc saviem ieskatiem veic darbības, lai mazinātu plūdu sekas, taču nav īsti skaidrs, vai šie pasākumi ir lietderīgi.

Kā pēc tikšanās informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inga Vetere, darba grupas sanāksmē puses vienojās, ka operatīvās informācijas apmaiņu un koordinētu savstarpējo rīcību palu laikā nodrošinās VUGD koordinācijas centrs, tādējādi garantējot efektīvu sadarbību, iedzīvotāju informēšanu un drošību Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās.

VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš sanāksmē atzina, ka katram iesaistītajam dienestam, pašvaldībai un institūcijai ir savi uzdevumi, bet tikai saskaņotas un koordinētas rīcības gadījumā būs iespējams sasniegt vēlamo rezultātu.

Savukārt VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Vilis Students akcentēja, cik svarīgs ir pašvaldības civilās aizsardzības komisiju darbs. Tajā iekļauti gan preventīvie pasākumi, gan rīcība plūdu laikā, gan arī plūdu seku novēršana vēlāk. Ikvienā posmā ir savi veicamie pasākumi, taču tie ir vienlīdz svarīgi.

Ūdens līmeni pavasara palu laikā Daugavā ietekmē nokrišņu un sniega daudzums Baltkrievijā un Krievijā, jo divas trešdaļas no upes kopējā baseina atrodas šo valstu teritorijā. Novērojumi liecina, ka nav iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus ledus iešanas brīdī, jo katru reizi situācija atšķiras.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC), prognozējot šī gada pavasara palus, savā 6.marta ziņojumā informējis, ka ledus uzlūšana rietumu daļas upēs gaidāma marta otrajā dekādē, bet austrumu un centrālās daļas upēs - marta trešajā dekādē.

AS "Latvenergo" valdes loceklis Māris Kuņickis sacīja, ka, gatavojoties šī gada pavasara paliem, viņš ir gandarīts par veiksmīgo sadarbību ar VUGD, kas savā koordinācijas centrā nodrošinās saņemtās informācijas apkopošanu un saskaņos darbu starp visām institūcijām. Kuņickis piebilda, ka "Latvenergo" koncernā ir veikti ikgadējie sagatavošanās pasākumi, lai Daugavas hidroelektrostacijas sekmīgi strādātu palu laikā.

Uzņēmumā šajā periodā strādā komisija, kas organizē visu hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju sagatavošanu palu periodam, izskata palu izvadīšanas shēmas un hidroelektrostaciju darba režīmus. Lai nodrošinātu savlaicīgu apzināšanu, saskaņotu un efektīvu rīcību starp koncerna kapitālsabiedrībām, uzņēmumā darbojas ārkārtas un krīzes pārvaldīšanas vienotā sistēma.

Pēc Kuņicka teiktā, pieredze rāda, ka pēdējos gados arī Latvijas mazās upes pavasarī pārplūst, tādēļ AS "Sadales tīkls", rūpējoties par iedzīvotāju drošību un iekārtu ekspluatāciju, paaugstinoties ūdens līmenim, uz laiku atslēdz tās no sprieguma, kamēr iekārtas atkal kļūst drošas ekspluatācijai.

Kuņickis arī norādīja, ka ir aktualizēts palu perioda koordinācijā iesaistīto institūciju saraksts un kontaktpersonas, izveidots vienots elektroniskais pasts visai ar paliem saistītajai informācijai un uzstādīta novērošanas kamera Pļaviņu HES, kas iesaistītajām pusēm - Pļaviņu domei, VUGD operatīvās vadības pārvaldei un "Latvenergo" - ļaus tiešsaistē monitorēt situāciju Daugavā.

Darba grupas sanāksmē piedalījās Kozlovskis, Āboliņš, Students, Kuņickis, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidroloģe Līga Kurpniece, Nacionālo bruņoto spēku majors Roberts Innus, kā arī pašvaldību pārstāvji no Aizkraukles un Jēkabpils pilsētas un Pļaviņu, Jēkabpils, Salas, Krustpils, Ogres, Līvānu, Jaunjelgavas, Ķeguma, Ikšķiles, Kokneses novada.