"Viena no būtiskākajām problēmām, ko es acīmredzot neesmu spējis pilnvērtīgi izskaidrot nedz ministriem, nedz arī sabiedrībai, ir tas, ka mēs patlaban runājam tikai par NAP pirmo redakciju, nevis par gala versiju," intervijā sacīja Krieviņš.
Viņš atklāja, ka ik pa brīdim pārņemot sajūta, ka jau tagad visi mēģina uztaisīt ideālu un perfektu dokumentu, kurš arī ļoti raiti izietu cauri Saeimas balsojumiem. Viņš to dēvē par vēlmi pēc perfekcionisma.
Tomēr pēc tam, kad valdībā būs apstiprināta plāna pirmā redakcija, notiks ļoti aktīvs darbs gan ar sabiedrību, gan nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām, lai turpinātu saskaņot viedokļus un precizētu konkrētās no 2014.gada ieviešamās aktivitātes uzdevumu līmeni.
"Otrkārt, mums jāstrādā pie tā, lai NAP sasaistītu ar tā budžetu. Iepriekšējā plāna viens no klupšanas akmeņiem bija, ka tas nebija tiešā veidā sasaistīts nedz ar Eiropas Savienības struktūrfondiem, nedz ar nacionālā budžeta attīstības daļu. Tad sekos NAP apstiprināšana Saeimā," teica Krieviņš, piebilstot, ka tieši tāpēc viņam nešķiet, ka grūtākais jau ir aiz muguras.
Kā lielākos izaicinājumus, kas bijuši līdz šim NAP izstrādē, viņš minēja laika trūkumu, to, lai NAP nepārvēršas par kārtējo vēlmju sarakstu, kā arī izaicinājums bijis pārliecināt ministrus, ka plānā ir nepieciešams maksimāli konkretizēt veicamo aktivitāšu formulējumus.
NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam ("Latvija 2030") rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
NAP, no vienas puses, ir valsts biznesa plāns, kas parāda valsts izaugsmes modeli - kur tiks ieguldīts, lai nodrošinātu ekonomikas pašpietiekamību, produktivitātes pieaugumu un valsts konkurētspēju, kā tiks nodrošināta sinerģija starp investīciju mērķiem un līdzsvarota attīstība, kā pelnīs valsts un kā to izdarīt iedzīvotājiem.
Tāpat NAP var tikt skatīts arī kā sabiedriskais līgums - ko valsts apņemas paveikt līdz 2020.gadam un ko tā sagaida no sabiedrības. Valsts parāda kopīgo redzējumu par vidēja termiņa attīstību, lai nodrošinātu ilgtermiņa prognozējamību nozaru, biznesa un katra indivīda lēmumu pieņemšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
