"Es domāju, Latvija labāk par citiem saprot šo situāciju. Es pats personīgi 1991.gada janvārī biju līdzīgā situācijā. Es atbalstu jūsu valsts pozīciju. Šodien Latvijas ārlietu ministrs izsauca Austrijas vēstnieku un iesniedza viņam notu šajā jautājumā," Bērziņa sacīto citē portāls "Delfi.lt".
Latvijas Ārlietu ministrija ziņo, ka tikšanās laikā ar Austrijas vēstnieci ministrs Ģirts Valdis Kristovskis iesniedza vēstniecei notu, kurā Austrijas puse lūgta nodrošināt Latvijas Ārlietu ministriju ar informāciju par juridiskajiem un citiem apsvērumiem, uz kuriem tika balstīta Austrijas varas iestāžu lēmuma pieņemšana par Golovatova pēkšņo atbrīvošanu no aresta, un izteikts Latvijas atbalsts Lietuvai sadarboties komunistiskā režīma noziegumu pret Baltijas tautām nesodāmības novēršanai.
Ministrs sarunā uzsvēra Baltijas valstu vienotību cīņā par neatkarību 1991.gadā un janvāra vardarbīgos notikumus, kas aizsāka barikāžu laiku un stiprināja Baltijas valstu solidaritāti.
Jau vēstīts, ka pēc Austrijas lēmuma atbrīvot aizturēto Krievijas pilsoni Mihailu Golovatovu, kurš tiek turēts aizdomās par līdzdalību 1991.gada 13.janvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa, Lietuva pirmdien atsauca savu vēstnieku Vīnē. Savukārt pie Austrijas vēstniecības Viļņā notika plaša protesta akcija.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata, ka Austrijas steidzīgi pieņemtais lēmums atbrīvot aizturēto Golovatovu ir politiski neattaisnota rīcība, kas kompromitē ES sadarbību tiesību jautājumos, paziņoja Lietuvas Ārlietu ministrijas pārstāve un prezidentes padomniece Daiva Ulbinaite.
Jau ziņots, ka Lietuvas Ģenerālprokuratūra vērtē ceturtdien aizturētā Golovatova atbrīvošanu kā Eiropas Savienības (ES) tiesisko aktu rupju pārkāpumu.
Lietuvas premjerministrs Andris Kubiļus sestdienas vakarā sacīja, ka Austrija ignorējusi Eiropas solidaritāti, atbrīvojot Golovatovu. ''Šajā gadījumā Austrija nav ņēmusi vērā Eiropas solidaritāti lietā, kas ir ļoti svarīga Lietuvai," sacīja Kubiļus.
Austrijas tiesībsargājošos iestāžu pārstāvji izskaidrojuši savas darbības ar informācijas trūkumu. Lietuvas prokurori, kurus pārsteigusi aizdomās turētā atbrīvošana, uzstāj, ka ir izpildījuši visas nepieciešamās formalitātes.
Austrijas likumdošana paredz aizturēšanu uz divām diennaktīm, tomēr Golovatovs, kura izdošanu mēģināja panākt Lietuva, bija aizturēts uz nepilnu diennakti un jau piektdienas vakarā atgriezās Maskavā. Lietuvai ir aizdomas, ka šajā lietā iejaukušies politiķi un Austrija neesot gribējusi strīdēties ar Krieviju.
1949.gadā dzimušais Mihails Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra Viļņas notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu. Vēlāk 1991.-1992.gadā Golovatovs komandēja visu specvienību "Alfa". 1997.-2002.gadā Golovatovs bija Krievijas Federālā drošības dienesta padomnieku komitejas priekšnieka vietnieks. Viņš nodarbojies arī ar biznesu.
1991.gada 13.janvāra lietā figurē vairāk nekā 23 aizdomās turamie, to vidū vairākums ir Krievijas pilsoņi un divi -Baltkrievijas pilsoņi.
Pagājušajā gadā Lietuvas Ģenerālprokuratūra pārkvalificēja 23 personām izvirzītās apsūdzības 1991.gada 13.janvārī izdarītajos noziegumos par apsūdzībām kara noziegumos. Tādā veidā Ģenerālprokuratūra panākusi, ka uz apsūdzētajiem vairs neattiecas lietas noilgums. Lietuva arī izsludinājusi aizdomās turamo meklēšanu Eiropas Savienībā, un viņu aizturēšanai izdoti ES orderi.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
