Latvijai jāpiestāda rēķins Krievijai par padomju okupācijas laikā nodarītajiem zaudējumiem, uzskata Vaidere  (1053)

Konferenci rīkoja Ministru kabineta komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" un Latvijas Okupācijas izpētes biedrība (LOIB), lai prezentētu pētījumus, kā padomju režīms ietekmēja Latvijas rūpniecību.

Kā sacīja Ministru kabineta komisijas vadītājs Jānis Tomels, sabiedrība dzīvo mītos un stereotipos par to, cik veiksmīga bija Latvijas rūpniecība padomju laikos, lai gan tā tāda nemaz nebija. Pētījumos atklāts, ka liela daļa rūpniecības veikta, lai ražotu militāru produkciju.

"Aptuveni 90% no padomju okupācijas laikā strādājošajām rūpnīcām Latvijas teritorijā izpildīja arī militāros pasūtījumus. Piemēram, Liepājas maizes kombināts ne tikai ražoja maizi, bet uzdevums bija katru dienu saražot astoņas tonnas sausiņu militārām vajadzībām. Olaines farmaceitiskā rūpnīca ne tikai ražoja medikamentus, bet arī vielas ķīmiskajiem, bioloģiskajiem ieročiem. Valsts elektrotehniskajai rūpnīcai VEF, kurā strādāja ap 20 000 strādnieku, militārais pasūtījums bija līdz 80%. Šie skaitļi raksturo to, kāda patiesībā bija Latvijas rūpniecība," atklājis PSRS militārās vēstures pētnieks Ilgonis Upmalis.

Pētnieki konstatējuši, ka PSRS pārvaldes sistēma negatīvi ietekmējusi Latvijas rūpniecību, un šī ietekme arī pierēķināma pie nodarītajiem zaudējumiem. "PSRS pārvaldes sistēmas negatīvā ietekme uz Latvijas rūpniecību lielā mērā izrietēja no tā, ka Padomju Savienība kopš savas pastāvēšanas sākumiem līdz tās beigām tā arī nespēja pārvarēt savu vispārējo atpalicību no Rietumiem, tāpēc nespēja izbēgt no perifēriskas lomas pasaules tautsaimniecības progresā," pauda Baltijas-Ziemeļu valstu pētījumu centra direktors Juris Prikulis. Viņš arī sacīja, ka 1940.gadā pirms okupācijas industrializācijas ziņā Latvija bija tālu priekšā lielākajai daļai PSRS sastāvā iekļauto republiku. PSRS pārvaldes sistēmas defektu dēļ Latvija kļuva par traģisku rūpnieciskās un lauksaimnieciskās atpalicības teritoriju.

Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš konstatējis, ka Latvija bija PSRS budžeta donors un no Latvijā iegūtajiem līdzekļiem tika finansēta arī okupācijas armijas atrašanās Latvijā. Savukārt PSRS militārās vēstures pētnieks Ilgonis Upmalis pauda, ka jānoskaidro zaudējumi, kurus radīja komunistiskās sistēmas komandekonomika un militāri rūpnieciskā kompleksa dominējošā loma tautsaimniecībā. "Pētījumus veicu ne jau tāpēc, lai piestādītu rēķinus PSRS mantiniecei Krievijai, bet tāpēc, lai mūsu nākamās paaudzes saprastu padomju okupācijas laiku un zinātu, kādu ļaunumu var nodarīt svešas armijas atrašanās valstī, tautsaimniecības militarizācija un nepārtraukta gatavošanās karam," savā referātā uzsvēra Upmalis.

Pretējs uzskats ir Vaiderei. Viņasprāt, patlaban nav tik svarīgi, vai Krievija maksās vai nemaksās, bet ir svarīgi, ka šāds rēķins par nodarītajiem zaudējumiem tiek pieprasīts. "Ja arī Krievija nemaksās, rēķins būs un pastāvēs līdz tam brīdim, kamēr, cerams, samaksās. Katram no mums ir cerība, ka arī Krievija kļūs par demokrātisku, attīstītu valsti, kura spēs norobežoties no savas pagātnes - runās par to atklāti, nožēlos to un lūgs un arī saņems piedošanu," teica Vaidere.

Okupācijas izpētes darba nekad nebūs par daudz, konferencē atzīmēja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. "Bieži nākas dzirdēt argumentus, ka nevajag rakņāties pagātnē, ka jāskatās uz nākotni. Atļaušos tam nepiekrist. Kamēr netiks noslēgti rēķini ar pagātni, tikmēr nevarēsim pilnvērtīgi skatīties nākotnē," sacīja Bordāns.

Ministru kabineta komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" darbojusies no 2005. līdz 2009.gadam un bija savu darbību pārtraukusi ekonomiskās krīzes apstākļos finanšu trūkuma dēļ. Šī gada 11.novembrī komisija darbu atsāka.

Komisijas sastāvā ir pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Latvijas Kara muzeja, Baltijas-Ziemeļu pētījumu centra, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas okupācijas izpētes biedrības, Latvijas Universitātes, Ekonomikas ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.