Lai gan Saeimas deputāti atzīst, ka tā dēvēto "deputātu kvotu" sadales principi ir greizi, noskaņojums parlamentā liecina, ka no tām nav paredzēts atteikties. Tā svētdien vakarā vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP10".
Veidojot valsts budžetu, finansējums tiek atvēlēts arī Saeimas deputātiem, kuriem ir brīvas rokas šo naudu tērēt pēc saviem ieskatiem. Deputāti finansējumu parasti novirza dzimtajai pusei, lai atbalstītu savus vēlētājus. Taču tiesības sadalīt šo budžeta pīrāga daļu ir koalīcijas deputātiem un opozīcijas vēlmes tiek atbalstītas tikai izņēmuma kārtā.
Šā gada budžetā katram koalīcijas deputātam tika atvēlēti aptuveni 20 000 eiro jeb kopumā vairāk nekā miljons. Atbilstoši deputātu skaitam visvairāk naudas no tā sauktās "deputātu kvotas" šogad sadalījusi "Vienotība" - 460 000 eiro. Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem tika atļauts tērēt 436 000 eiro, bet Nacionālajai apvienībai - nepilnus 340 000 eiro.
Spilgts piemērs tam, kā Saeima dala valsts budžeta finansējumu, ir Liepāja, norādīja raidījums. Deputāti bija lūguši piešķirt naudu trīs bērnu rotaļu laukumu izveidei. Diviem laukumiem, kam finansējumu bija lūguši koalīcijas deputāti, nauda ir piešķirta, savukārt trešajam, kuru atbalstīt lūdza opozīcijas deputāts no "Saskaņas", liepājnieks Valērijs Agešins, finansējums atteikts.
Noraidīts arī Agešina lūgums 8000 atvēlēt, lai nopirktu mūzikas aparatūru Liepājas trešajai pamatskolai, kas atrodas Karostā. Taču atbalstīts "Vienotības" pieprasījums par 20 000 eiro iegādāties instrumentus Liepājas simfoniskajam orķestrim. Pateicoties ZZS deputātiem, Liepājas dome tikusi pie valsts finansējuma bibliotēkas aprīkojumam 20 000 eiro vērtībā un divu dažādu biedrību dienas centru darbības nodrošināšanai kopā piešķirti 15 000 eiro.
Deputātu lūgumu amplitūda ir visplašākā, sākot no vairākiem desmitiem tūkstošu eiro līdz dažiem simtiem. Tā, piemēram, "Vienotība" panākusi 40 000 piešķiršanu sporta laukuma atjaunošanai pie Saulkrastu vidusskolas, lai gan tas būtu jāfinansē no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, kas ir pašas "Vienotības" pārziņā. Pateicoties Nacionālajai apvienībai, nepilni 7000 eiro piešķirti diviem mūzikas instrumentiem - pikoloflautai kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga" un basklarnetei džeza bigbendam. Bet viena no mazākajām summām ir ZZS deputāta Jāņa Trupovnieka piešķirtie 800 eiro bērnudārzam Rugāju novadā.
No opozīcijas iesniegtajiem lūgumiem tika atbalstīti tikai divi "Saskaņas" deputāta Andreja Klementjeva pieprasījumi - rehabilitācijas centram "Vaivari" un Bērnu slimnīcai Gaiļezerā. Tāpat piešķirti 20 000 eiro vecticībnieku baznīcas remontam Daugavpilī. Tā gan ir tikai aptuveni piektā daļa no finansējuma, ko šai baznīcai lūdza atvēlēt "Saskaņas" deputāts Vladimirs Nikonovs.
Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) neslēpj, ka noteicošais kritērijs, vērtējot deputātu lūgumus, bija nevis to pamatotība, bet partejiskajā piederība.
"Tīri subjektīvi attieksme pret pozīcijas un opozīcijas priekšlikumiem ir nedaudz atšķirīga. Es varētu mēģināt savējo formulēt. Tā pirmā tāda intuitīvā sajūta, ieraugot priekšlikumu, ja tas nāk no pozīcijas, tad droši vien, ka es sev uzdodu jautājumu: "Vai tur nav kaut kas slikts?". Ja tas nāk no opozīcijas, tad droši vien es sev pirmo jautājumu uzdodu: "Vai tur ir kaut kas labs?". Tā ir zināma atšķirība," vērtēja Šadurskis.
"Protams, lai izvērtētu objektīvi, ir vajadzīgs laiks un diskusijas, un papildus iepazīšanās ar to, bet bieži vien, protams, Budžeta komisija vadījās tikai no iesniedzēju argumentācijas, nepārbaudot faktus, nepārbaudot tāmes, nepārbaudot katras pozīcijas pamatotību, bet tā intuitīvi vērtējot, vai tas ir samērīgs vai tas nav samērīgs priekšlikums," savu viedokli skaidroja deputāts.
Šādu naudas dalīšanas principu asi kritizē opozīcija, un arī aptaujātie koalīcijas deputāti piekrīt, ka veids, kā budžets tiek veidots, izmantojot "deputātu kvotu" sistēmu, ir greizs.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka patlaban reāli netiek vērtēta konkrēto priekšlikumu lietderība vienalga, kurš to būtu iesniedzis - opozīcijas vai koalīcijas deputāts. "Līdzekļu ir tik, cik ir, un katram jau tās rokas darbojas savā virzienā. Skarbi pateikts, bet tā tas ir."
Tomēr noskaņojums Saeimā liecina, ka deputātu kvotas tiks saglabātas arī turpmāk. "Īsti pareizi tas nav, es piekrītu. Bet, lai es pateiktu pilnīgi atklātu sirdi, ka tāda lieta uz priekšu nebūs - diez vai. Tāda lieta ir bijusi ilgstoša prakse. Vai to var pārlauzt, man grūti pateikt," atzina Brigmanis.
Taču, veidojot nākamā gada budžetu, koalīcija sola opozīcijas priekšlikumus atbalstīt vairāk kā līdz šim.
"Princips, ka mēs vērtētu "pēc deguniem", tas nav pareizi. Un es esmu pārliecināts, ka, tā kā šis nav vēlēšanu gads, Saeima saņems budžetu daudz agrāk. Deputātiem būs ilgāks laiks priekšlikumu iesniegšanai, un Budžeta komisijai būs ilgāks laiks priekšlikumu izvērtēšanai. Un es no savas puses apņemos censties nodrošināt procesu tādā veidā, lai priekšlikumi tiktu izanalizēti objektīvi un bezpartejiski," solīja Šadurskis.
Darbs pie jaunā budžeta jau ir uzsākts, bet deputātu kārta iesniegt savus individuālos priekšlikumus pienāks rudenī, kad budžeta veidošana ieies finiša taisnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
