Pasaules Bankas (PB) pētījums par ilgtermiņa bezdarbu Latvijā vēl nav pabeigts un nav iesniegts Labklājības ministrijai (LM), to plānots pabeigt tuvāko nedēļu laikā un prezentēt 3.jūnijā, informēja Pasaules Bankas Polijas un Baltijas valstu birojs.
Nedēļas nogalē TV3 raidījums "Nekā Personīga" vēstīja, ka PB zinātniskais pētījums "Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais un trūcīgais?" ir noslēdzies un Labklājības ministrijas (LM) vadība atsakās atklāt pētījuma rezultātus, tas notikšot pēc pašvaldību vēlēšanām. Raidījuma rīcībā arī esot nonākusi pētījuma melnraksta versija, kurā secinātais tika atspoguļots raidījumā.
Tikmēr PB ziņo, ka pētījums vēl nav pabeigts un visa informācija, kas pirms 15.maija tika vai var tikt izplatīta publiski, nav uzskatāma par PB atzinumiem vai ieteikumiem. "Tas attiecas arī uz nesen masu medijos izskanējušo informāciju ar atsauci uz Pasaules Bankas pētījumu, kas nav precīza," norāda PB pārstāvji.
Pētījumu plānots prezentēt 3.jūnijā Rīgā, LM rīkotā pasākumā, savukārt masu mediji ar galvenajiem pētījuma secinājumiem tiks iepazīstināti 15.maijā.
Jau ziņots, ka LM un Nodarbinātības valsts aģentūra parakstīja sadarbības līgumu ar PB par zinātniskā pētījuma veikšanu 2012.gada 25.maijā. Plānots, ka pētījums ilustrēs priekšlikumus bezdarba situācijas uzlabošanai valstī.
Plānotās pētījuma izmaksas ir 200 000 latu, ko apmaksā NVA īstenotajam Eiropas Sociālā fonda projektam piešķirtā finansējuma robežās. Savukārt 30 000 ASV dolāru (16 200 latu) apjomā pētījumu līdzfinansē PB.
Zinātniskajā pētījumā tiek analizēts darba tirgus stāvoklis un situācijas attīstība pēckrīzes periodā, cilvēku bez pieejas vai ar ierobežotu pieeju darba tirgum profilēšana, izdevumu un snieguma analīze bezdarbnieku atbalsta programmām Latvijā, kā arī Latvijas nodokļu un pabalsta sistēmas savstarpējā mijiedarbība un tās radītā finansiālā motivācija iesaistīties darba tirgū.
Tāpat tiek analizēta nodarbinātības politikas ietekme, citu valstu pieredze, sasaistot sociālos pabalstus ar aktivizācijas pasākumiem un iespējas veidot tādas ienākumu un nodarbinātības atbalsta programmas, kas sniedz optimālu līdzsvaru starp dalības darba tirgū veicināšanu un pietiekama sociālā atbalsta sniegšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
