Latvijas Pašvaldību savienība neesot secinājusi, ka domes ļaunprātīgi ņemtu kredītus, trešdien vēstī LNT ziņu raidījums.
Kā skaidro raidījums "LNT Ziņas", pašvaldības nevarot izvairīties no aizņēmumu atmaksas pat tad, ja kredīts ņemts komerciestādē, bet valsts ir kā galvotājs. Nespēja termiņos veikt kredītmaksājumus nozīmē piespiedu pārfinansēšanu. Proti, domei jāņem jauns kredīts, lai atmaksātu veco.
Pēc būtības pašvaldībām nevarot piemērot bankrota procedūru, norakstot parādus. Līdzekļu atdošanu garantē ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem, noskaidrojis raidījuma.
Pašvaldību savienība raidījumam atzinusi, ka vienīgais pēdējā laika gadījums, kad pašvaldība nav spējusi atmaksāt parādu, bijis ar Ādažu novada domi. Tā bijusi spiesta ņemt jaunu kredītu no Valsts kases, lai pārkreditētu veco parādu.
Pirms tam, līdz 2009. gadam, līdzīgā situācijā bijušas 19 pašvaldības.
Kopumā Finanšu ministrija (FM) šogad devusi atļauju pašvaldībām ņemt kredītus 474 projektiem, kas kopā veido 170 miljonu eiro parādsaistības, vēstī "LNT Ziņas". Ministrijas Pašvaldību finanšu uzraudzības departamenta direktore Inta Komisare skaidrojusi, ka patlaban nevienai pašvaldībai ministrija neredzot riskus, ka varētu draudēt maksātnespēja. "Situācija tiek kontrolēta, un mēs neredzam apdraudējumu pašvaldību pastāvēšanai," raidījumam komentējusi ministrijas pārstāve.
Lielo attīstības projektu īstenošanai pašvaldības piesaistot Eiropas Savienības un dažādus citus fondus. Savukārt līdzfinansējumam pašvaldības ņemot kredītus, un šajā jomā ierobežojumu neesot.
Ar ierobežojumiem pašvaldības saskaras mazākos projektos, piemēram, ja skolai vajag nomainīt logus, katlumājai vajadzīgs remonts vai mūzikas skolai jāpērk jauni instrumenti. Šādos gadījumos valsts uzlikusi maksimālos griestus, cik lielas parādsaistības katra pašvaldība individuāli drīkst katru gadu uzņemties prioritāro projektu īstenošanai. Tie ir 250 000 eiro.
Ministrijas sniegtā informācija liecina, ka pašvaldības aizņemas naudu korektiem mērķiem un ārkārtīgi reti nācies atmest projektu pieteikumus. Pašvaldību finanšu uzraudze sarunā ar raidījumu atminējusies vien atteikumus ņemt kredītus trauku iegādei un festivāla telšu pirkšanai.
Savukārt atpūtas kompleksus varot būvēt tikai ar kāda fonda līdzfinansējumu. Piemēram, Daugavpils novada Višķu pagasts tā uzcēlis publisko pirti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
