Pašvaldību vēlēšanās Latvijā piedalās apmēram puse balsstiesīgo, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) prognozē, ka šāda aktivitāte gaidāma arī 1.jūnijā.
Komisijas vadītājs Arnis Cimdars arī sacīja, ka līdzšinējā pieredze liecina, ka pašvaldību vēlēšanās pilsoņi daudz vairāk izmanto iespēju vēlēšanu zīmes grozīt, nekā tas ir, vēlot Saeimu.
"Pašvaldību vēlēšanās aktivitāte ir apmēram 50%, un domāju, ka tāda sagaidāma arī šoreiz, plus mīnus atkarībā no tā, kāda nu kurā pašvaldībā ir situācija. Saeimas vēlēšanās aktivitāte ir apmēram 60%," norādīja Cimdars.
Viņš uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc pašvaldībās piedalās mazāk cilvēku, ir tas, ka nav masveidīgo partiju reklamēšanās kampaņu. Viņaprāt, pagaidām Latvijā nav arī nostiprinājusies tradīcija, ka partiju pārstāvji iet pie vēlētājiem, tā teikt, "no durvīm uz durvīm".
Savukārt iespēju grozīt vēlēšanu zīmes, kas būtiski var ietekmēt kandidāta vietu sarakstā, pašvaldību vēlēšanās izmanto daudz vairāk nekā Saeimas vēlēšanās. Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās 80,7% svītroja vai pievilka plusu vēlēšanu zīmē kādam no kandidātiem.
"Ja mēs runājam par 2009.gadu, tad pašvaldību vēlēšanās grozīto zīmju īpatsvars bija 80,74%. Tās ir četras piektdaļas. Savukārt Saeimas vēlēšanās 2011.gadā tas bija tikai 42%. Divas reizes mazāk. Plusu un svītrojumu bilance ir ļoti izšķirīga, lai noteiktu, cik balsis kandidāts saņēmis," pavēstīja Cimdars.
Atkarībā no plusiem un svītrojumiem kandidāti sarakstā pārkārtojas, kā to noteikuši vēlētāji, pēc šā jaunā reitinga. Deputātu vietas, ko saraksts saņem, iegūst tie kandidāti, kurus vēlētāji vairāk atbalstījuši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
