Pašvaldībā pagājušā gada nogalē tika saņemts iesniegums no kāda vīrieša par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Iesniedzējs tajā norādīja, ka viņa aizturēšanu veica Rīgas pašvaldības policijas (RPP) kārtībnieks, pārkāpjot savu pilnvaru robežas, jo vīrietis nebija pārkāpis sabiedrisko kārtību vai izdarījis likuma pārkāpumu, par kuru likumā ir paredzēta administratīvā atbildība, tādējādi nav administratīvā pārkāpuma sastāva un nebija pamata iesniedzēja administratīvajai aizturēšanai.
Vīrieša ieskatā pašvaldības policijas amatpersonu rīcība, aizturot viņu līdz trīs stundām, vērtējama kā prettiesiska faktiskā rīcība.
Izskatot personas iesniegumu par morālā kaitējuma atlīdzināšanu, Rīgas dome konstatēja, ka RPP darbinieki pērn augustā sniedza atbalstu SIA "Rīgas satiksme" darbiniekiem un Maskavas ielā 418, Rīgā, personai atsakoties uzrādīt Rīgas satiksmes darbiniekiem personu apliecinošu dokumentu, tika iesaistīti tās personības noskaidrošanā. RPP darbinieki personu aizturēja un nogādāja Valsts policijā. Pēc personas datu noskaidrošanas, kuras laikā konstatēts, ka personai bija zudis dzīvesvietas deklarācijas tiesiskais pamats, tika noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.panta - nepakļaušanās policijas darbinieka prasībai - un 186.panta otrās daļas - par dzīvesvietas nedeklarēšanu - pārkāpumu.
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pērn nolēma izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vīrieša saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, un par soda nepamatotību un prettiesiskumu domei sūdzējies arī pats prasītājs.
Rīgas domē, ņemot vērā tās rīcībā esošos dokumentus un normatīvos aktus, norāda, ka šis pieteikums nav apmierināms, jo konkrētajā gadījumā iesniedzējs ignorēja RPP darbinieku izvirzītās prasības un devās prom, tāpēc RPP darbinieki personu aizturēja un nogādāja policijas iecirknī personas datu noskaidrošanai. Pēc tam tika noformēti protokoli, bet vienā no tiem tiesa atzina, ka RPP kārtībnieks pieļāva procesuālu kļūdu.
Kā skaidro domē, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā noteikts, ka, kolīdz konstatēts jebkāds personas tiesību aizskārums, tā personai pienākas atlīdzinājums. Taču jāņem vērā, ka konkrētais likuma pants tulkojams kopsakarā ar citu šī likuma pantu, kas paredz atlīdzināt tikai tādas ciešanas, ko izraisījis būtisks tiesību aizskārums. Tiesu praksē ir nostiprināta atziņa, ka ne ar administratīvā pārkāpuma protokolu, ne ar administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu pašu par sevi konkrētajā gadījumā netiek aizskartas personas tiesības vai tiesiskās intereses, līdz ar ko acīmredzami neizpildās viens no atlīdzinājuma priekšnoteikumiem - būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.
Tāpat domē norāda, ka "konkrētajā situācijā rodas pārliecība, ka gadījumā, ja iesniedzējs sākotnēji nebūtu atteicies nosaukt savus personas datus, viņa aizturēšana nebūtu notikusi". Vadoties no materiāliem, dome secinājusi, ka iesniedzējs konkrētajā situācijā ir uzvedies provokatīvi un šādi netieši veicinājis pret viņu vērsto turpmāko darbību veikšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
