Sabiedrības šķelšana un ilgu iedēstīšana – Baltijas žurnālisti šķetina Kremļa ietekmes sviras  (212)

Filma sākta veidot pirms diviem gadiem. Kad Krievija anektēja Ukrainai piederošo Krimu, filmas autori ieraudzīja, ka Baltijas valstīs tiek izmantotas tās pašas metodes, kas Ukrainā. Kā norāda Jemberga, pietrūkuši tik "zaļie" cilvēciņi.

Divu gadu garumā veidotā filma koncentrētā veidā apkopo metodes, kā Krievija panāk savu ietekmi kaimiņvalstīs. "Es domāju, ka mums kā žurnālistiem bija pienākums šo filmu uztaisīt," uzsver filmas scenārija autore.

"Kad mēs sākām pirms diviem gadiem šo filmu veidot, gandrīz nekas no šī nebija zināms. Pateicoties mūsu pašu darbam un citu kolēģu darbam, tas viss tā lēnām pa vienai pilītei ir krājies," par Krievijas izmantotajām metodēm Baltijā stāsta Jemberga. Filmas pienesums, kā norāda žurnāliste, ir tas, ka filmā tiek parādīti Krievijas apmaksāti aktīvisti, kuri Baltijas valstīs ir margināli, savukārt Krievijas televīzijās "viņi ir cienījami eksperti, un Ukrainā viņi vispār tiek izmantoti kā instruments, lai tajā brīdī ietekmētu šīs valsts ārpolitiku".

"Es domāju, ka cilvēki, kas, protams, pastiprināti ikdienā interesējas par šiem jautājumiem, viņi teiks: "Jā, es it kā to visu zināju." Bet no otras puses, es domāju, ka eksperti, kas runā [filmā], nav tādi, ko ikdienā dzird un par kuriem visu zina," skaidro Jemberga, piebilstot, ka filma nav domāta tikai latviešiem, bet gan visiem baltiešiem, gan rietumniekiem, kam filmā atspoguļotais "bija pilnīgs jaunums". Tas radījis arī izaicinājumu filmas autoriem, "kā pastāstīt stāstu, kuru viena puse no skatītājiem daļu zina, otra puse skatītāju nezina, kas ir Maidans. Tas ir reāls piemērs. Mums bija šāds gadījums, prezentējot filmas ideju, kad cilvēki prasīja, kas ir Maidans. "

Tāpat filmas veidotāja bijusi pārsteigta par to, cik Latvijā Kremļa izmantotās metodes ir ārkārtīgi līdzīgas ar Ukrainā notikušo, piemēram, identiskie vēstījumi Krievijas televīzijās: "Padomju Savienībā mums bija lieliski, tagad esat caurkritušas valstis, jūs esat fašisti un jūs diskriminējat minoritātes."

"Tās paralēles bija baisas, kas mani noveda pie secinājuma, ka mani uztrauc, ka ar katru dienu, kad mēs attālināmies no Krimas, mēs tikai izliekamies, ka tas nebūtu noticis, it kā mums blakus dzīvotu kaut kas cits. Mēs vieglprātīgi esam sākuši izturēties pret savu drošību. Jā, mēs palielinājām aizsardzības budžetu, un tas arī viss," secina žurnāliste. Tāpat, kā uzsver Jemberga, saruna ar Latvijas krieviem līdz šim "nav bijusi godīga", kā arī mediju propagandas tēma šo gadu laikā nav pavirzījusies uz priekšu, "ko mēs darām, lai stiprinātu sevi, nevis aizliegtu kādus citus".

Filmas autori cer, ka filma kalpos par ieganstu diskusijām Latvijas sabiedrībā. "Pirmkārt, par to, kā mums apstrādā, lai mēs paši vainotu savu valsti. Otrkārt, kā mēs varētu nonākt līdz sabiedrībai, kurā Krievijas metodes nebūtu ietekmīgas un kurā neskatītos uz cilvēkiem kā uz latviešiem vai krieviem gan kā Latvijai lojāliem cilvēkiem neatkarīgi no viņu tautības," uzsver žurnāliste.

"Krievija mums blakus būs vienmēr, tāpēc mums pašiem sev ir jāatgādina gan šodien, gan pēc pieciem gadiem, kādas ir tās sviras un jāpēta tālāk," aicina filmas scenārija autore.

"Ģenerālplāns" treileris from Mistrus Media on Vimeo.

Filma ir Baltijas valstu žurnālistu un filmu studiju "Mistrus Media" (Latvija), "Monoklis" (Lietuva) un "Allfilm" (Igaunija) kopražojums. Filma tapusi sadarbībā ar Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica", filmu studiju "Red Dot Media", Baltijas valstu sabiedriskajām raidorganizācijām, Latvijas un Lietuvas nacionālajiem kino centriem, Eiropas Savienības programmu "Radošā Eiropa", Latvijas Valsts kultūrkapitāla fondu un Adenauera fondu.

Filmas režisors ir Juris Pakalniņš.

Dokumentālās filmas "Ģenerālplāns" pirmizrāde un diskusija ar filmas veidotājiem, politiķiem, ārpolitikas un drošības ekspertiem notiks ceturtdien, 3. martā, pulksten 18.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.