Likumprojektu par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā atbalstīja nepieciešamais divu trešdaļu deputātu vairākums. Par līguma ratificēšanu nobalsoja 67 deputāti, pret balsoja 29 tautas kalpi – opozīcijā esošā "Saskaņas centra" frakcija, bet Zaļo un Zemnieku savienības deputāte Iveta Grigule atturējās.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzsvēra, ka Latvijai šis līgums ir jāpieņem, jo līguma būtība Latvijai ir pilnībā skaidra krīzes laikā pārdzīvoto pasākumu dēļ. Līgums, kuram jāstājas spēkā 2013.gadā, stiprinās Latvijas suverenitāti, jo palīdzēs "izvairīties no budžeta problēmām, kas novestu pie starptautiskas palīdzības prasīšanas", kas Latvijai atņemtu suverenitāti pār savu budžetu.

Bet Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas centra" frakcijas deputāts Sergejs Mirskis pauda pretējo – Latvija līdz ar līguma ratificēšanu zaudēšot savu suverenitāti, un deputāti, kuri atbalstīs likumprojektu, iestāšoties pret to.

Nacionālās apvienības frakcijas deputāts Ilmārs Latkovskis savukārt uzsvēra, ka vajadzības gadījumā Latvija no šī līguma varēs izstāties, tāpēc nav jāuztraucas par apdraudējumu Latvijas suverenitātei.

Ministru kabinets likumprojektu par ES fiskālās disciplīnas līgumu atbalstīja jau 28.februārī un 2.martā to Briselē kopā ar citu ES valstu līderiem parakstīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Līgumu parakstījušās valstis apņēmušās pakāpeniski samazināt budžeta deficītu, veidot sabalansētu budžetu un tiekties uz budžetu ar pārpalikumu. Līguma mērķis ir noteikt stingrāku fiskālo disciplīnu eirozonā, kas kalpos par pamatu tās stabilitātes nodrošināšanai nākotnē.

Dokuments paredz, ka valsts vispārējās valdības budžetam ir jābūt sabalansētam vai ar pārpalikumu, ja vispārējās valdības gada strukturālā bilance atbilst attiecīgās valsts vidēja termiņa mērķim, kā definēts pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā, un strukturālā deficīta zemākais rādītājs ir 0,5 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās.

Līgumslēdzējiem arī būs jānodrošina ātru konverģenci, lai sasniegtu savu attiecīgo vidēja termiņa mērķi. Šādas konverģences grafiku ierosinās Eiropas Komisija, ņemot vērā attiecīgajai valstij raksturīgus ilgtspējas riskus.

Ja valsts vispārējās valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu tirgus cenās būs ievērojami mazāka par 60 % un ja publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspējas risks ilgtermiņā būs neliels, vidēja termiņa mērķa zemākais rādītājs varēs sasniegt strukturālo deficītu, kas nepārsniedz 1,0 % no iekšzemes kopprodukta tirgus cenās. Līgumā minētās fiskālās disciplīnas prasības valstīm būs jāiestrādā nacionālajās tiesību normās, vēlams konstitucionālā līmenī, vai kā citādi jānodrošina to ievērošana valsts budžeta procesos.

Līgumslēdzējām pusēm arī būs jāievieš korekcijas mehānisms, kas sāk darboties automātiski gadījumos, kad rodas būtiskas novirzes no atsauces vērtības vai no korekcijām, ar kurām paredzēts šai vērtībai tuvināties. 

Ja vispārējas valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu pārsniegs 60 % no IKP, līgumslēdzējas puses apņemas samazināt tā atšķirību salīdzinājumā ar atskaites vērtību, par vidēji vienu divdesmito daļu gadā. Savukārt līgumslēdzējas puses, kuras atrodas pārmērīga budžeta deficīta procedūrā, apņemas ieviest budžeta un ekonomiskās partnerības programmu, kurā ir sīki izklāstītas strukturālās reformas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu to pārmērīgā deficīta efektīvu
ilgtermiņa korekciju.

Līgums paredz, ka ar mērķi labāk koordinēt valsts parāda vērstpapīru emisijas plānus, līgumu parakstījušām valstīm būs jāiesniedz par tiem "ex-ante" ziņojumus Eiropas Komisijai un Padomei.

Līgums paredz arī atbildību par līgumā noteikto fiskālās disciplīnas noteikumu neievērošanu. Gadījumā, ja Eiropas Komisija konstatē, ka kāda valsts nav iestrādājusi savās tiesību normās fiskālās disciplīnas noteikumus, jebkura no valstīm vēršas Eiropas Savienības Tiesā (EST).

Valstis var vērsties viena pret otru EST par šajā līgumā ietverto fiskālās disciplīnas noteikumu pārkāpumu arī neatkarīgi no ES Komisijas atzinuma. Ņemot vērā, ka Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz, ka EST nav jurisdikcijas vērtēt valstu budžetus, EST šī līguma ietvaros ir tiesīga vērtēt tikai to, vai fiskālās disciplīnas noteikumi ir iestrādāti nacionālajos tiesību aktos noteiktajā termiņā un vai tiem ir pietiekami saistošs raksturs, valdībai izstrādājot ikgadējo budžetu.

Turklāt valstīm ir pienākums izveidot mehānisms, kura ietvaros, ja gadījumā netiek pildīti fiskālie kritēriji, automātiski tiktu uzsākts process, kura mērķis būtu atgūt atbilstību fiskālajiem kritērijiem. EST, konstatējot, ka dalībvalsts nav izpildījusi līgumā paredzētos pienākumus, varēs pieņemt spriedumu, kurš paredzēs valstij jaunu pienākumu konkrētā laika posmā novērst neatbilstību Līgumā minētajām saistībām. Ja dalībvalsts neievēro EST spriedumu, citas valstis var vērsties EST atkārtoti.

Konstatējot, ka dalībvalsts nav ievērojusi iepriekšējo spriedumu, EST var piespriest dalībvalstij atbilstošu soda naudu vai kavējuma naudu līdz par 0,1% no IKP. Piespriestā summa eirozonas valstīm ir iemaksājama Eiropas stabilitātes mehānismā, bet ne-eirozonas valstīm – ES budžetā.
Līgums paredz, ka eirozonas dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji vidēji divas reizes gadā tiekas neformālos "Eiro samitos".

Tajos piedalās arī Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Centrālās Bankas priekšsēdētājs. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs tiek uzklausīts. Par Samitos notiekošo tiek informētas pārējās ES dalībvalstis, kā arī tās ne-eirozonas valstis, kas Līgumu ratificējušas, var tajos piedalīties, kad tiek apspriesta konkurētspēja, eirozonas vispārējās struktūras izmaiņas un, vismaz reizi gadā, kad tiek apspriesti šī "fiskālās disciplīnas" līguma ieviešanas jautājumi.

Līgums stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis, kas ieplānots līdz 2013.gada 1.janvārim. Šim līgumam nepievienosies Lielbritānija un Čehija.