Ministru kabinets otrdien apstiprinājis starpdisciplinārās komisijas sastāvu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu zinātniskai izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.
Par komisijas priekšsēdētāju iecelts Latvijas Universitātes (LU) Latvijas Vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris. Par viņa vietnieku vēstures jautājumos kļuvis Latvijas Okupācijas muzeja direktora vietnieks Ritvars Jansons. Savukārt par priekšsēdētāja vietnieci juridiskās zinātnes jautājumos iecelta Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāja Kristīne Jarinovska.
Par komisijas administratīvo vadītāju iecelts Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes un inovāciju jautājumos Armands Plāte.
Tāpat apstiprināts komisijas sastāvs. Tajā darbosies Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva eksperts Ainārs Bambals, Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Bonifācijs Daukšts, LU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) docents Raimonds Cerūzis, Sociālās atmiņas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kaprāns, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Solveiga Krūmiņa-Konkova, LU VFF docents Jānis Ķeruss, LU Juridiskās fakultātes profesors Jānis Lazdiņš, Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva galvenais arhīvists Gatis Liepiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rudīte Menģelsone, LU VFF asociētais profesors Jānis Taurēns un LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks Artūrs Žvinklis.
Nepieciešamības gadījumā komisijas priekšsēdētājs var pieaicināt darbam komisijas mērķu izpildei ekspertus, kuri nav komisijas sastāvā un kuru atalgojumu vai atlīdzību var noteikt, savstarpēji vienojoties.
Kā ziņots, atbilstoši likumam par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu VDK dokumenti, kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem, iepriekš informēja IZM pārstāve Laura Zaharova.
Savukārt dokumentu zinātnisko izpēti atbilstoši šī likuma mērķim veiks Ministru kabineta izveidota speciāla starpdisciplināra komisija. Saskaņā ar likumu VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
