Valdošajai koalīcijai līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 1. jūnijā, ir jātiek skaidrībā par to, kā un vai personām, pret kurām ierosināta kriminālvajāšana, tiks piemērots aizliegums ieņemt deputātu amatus pašvaldību domēs, portālam "Delfi" uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP).
Sprūdžs iepriekš pieļāvis iespēju demisionēt, jo Saeima pagājušajā nedēļā 2. lasījumā izgāza viņa ieceri aizliegt personām, pret kurām sākta kriminālvajāšana par smagiem noziegumiem, ieņemt pašvaldības deputātu amatus.
Sprūdžs portālam "Delfi" teica, ka arī pēc nedēļas nogalē notikušajām konsultācijām ar saviem partijas biedriem un koalīcijas partiju pārstāvjiem vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par to, vai turpināt darbu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā. Tas būšot atkarīgs no iespējas atrast kompromisa jautājumu par krimināli vajāto pašvaldības deputātu pilnvaru ierobežošanu.
Pēc ministra teiktā, līdz 1. jūnijam, kad notiks kārtējās pašvaldību vēlēšanas, koalīcijai jāpanāk skaidra vienošanās par šo jautājumu, lai vēlētāji, dodoties pie vēlēšanu urnām, jau zinātu, ka konkrētiem kandidātiem jau drīzumā var tikt liegta iespēja pildīt pašvaldības deputāta amata pienākumus.
Sprūdžs domā, ka ar kompromisa piedāvājumu būtu jānāk klajā tiem koalīcijas deputātiem, kas pagājušajā nedēļā, balsojot kopā ar opozīciju, izgāza Reformu partijas un "Vienotības" deputātes Lolitas Čigānes piedāvātās izmaiņas Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā. "Viņi ir to parādā," sacīja Sprūdžs.
Viņš uzsver, ka aizliegums personām, pret kurām sākta kriminālvajāšana par smagiem noziegumiem, ieņemt deputātu amatus pašvaldībās, ne tikai liegs šiem cilvēkiem iespējas turpināt savu noziedzīgo darbību. Iespējams, tas varētu arī atslogot tiesas, jo krimināli vajātie pašvaldību deputāti vairs nebūs ieinteresēti tiesas procesu novilcināšanā, pieļauj Sprūdžs.
Jau ziņots, ka piektdien pēc tam, kad Saeimas vairākums balsojumā noraidīja ieceri liegt par smagiem noziegumiem kriminālvajātiem pašvaldību deputātiem strādāt, Sprūdžs paziņoja, ka lemšot par savu tālāko darbību. Sprūdžs LNT izteicies, ka tuvāko dienu laikā izlemšot, vai turpināt darbu ministra amatā. Viņš uzskatot, ka Saeimas vairākuma lēmums bijis "neuzticības balsojums viņam".
Par šī likumprojekta tālāku virzību nobalsoja 38 deputāti no "Vienotības",Reformu partijas frakcijām un neatkarīgo deputātu grupas, kā arī Einārs Cilinskis, Dzintars Kudums, Romāns Naudiņš un Ilmārs Latkovskis no NA, bet pret bija 41 deputāts no Zaļo un zemnieku savienības, "Saskaņas centra" (SC) frakcijām un pieci koalīcijas deputāti no NA frakcijas. Vēl pieci NA frakcijas deputāti balsojumā atturējās.
Līdz ar to, ka šis priekšlikums otrajā lasījumā ir noraidīts, šajā Saeimas sesijā, kas ilgs līdz Jāņiem, to var skatīt atkārtoti gadījumā, ja tajā būs kādas izmaiņas. Šo likumprojektu negrozītā veidā var skatīt nākamajā sesijā, paredz Saeimas Kārtības rullis.
Sākotnēji priekšlikumos tika rosināts noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākts kriminālprocess vai kriminālvajāšana. Abi šie priekšlikumi netika atbalstīti, tā vietā paredzot noteikt, ka pašvaldības deputāta pilnvaras apturamas, ja pret viņu sākta kriminālvajāšana par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, par ko maksimālais sods pārsniedz trīs gadus cietumā.
Sākotnēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumi šim likumprojektam paredzēja paplašināt regulējumu, kas attiecas uz deputāta pilnvaru apturēšanu un deputāta aizvietošanu uz laiku.
VARAM rosināja noteikt, ka deputāta pilnvaras tiek apturētas, ja pret viņu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā sākts kriminālprocess.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
