Kā informēja tiesā, pilns spriedums būs pieejams 20.jūnijā, kad to mēneša laikā vēl varēs pārsūdzēt Augstākās tiesas Senātā. Ar pieteikumu tiesā vērsās biedrība "Nepilsoņu komiteja".
Iepriekš sabiedriskās kustības "Nepilsoņu kongress" pārstāvji uzsvēra, ka pilsētas ierēdņi vēlas nepieļaut "Nepārstāvēto parlamenta" vēlēšanu norisi un ierobežot pilsoniskās sabiedrības darbību Latvijā. "Ja vēlēšanas Jauniešu saeimā ir atļautas, tad kāpēc pret nepilsoņiem ir citāda attieksme?" jautā nepilsoņu pārstāve juriste Elizabete Krivcova (SC).
Jūrmalas dome atteicās saskaņot sešas no septiņām ieplānotajām vietām nepilsoņu balsošanas iecirkņiem ar norādi, ka nelielā attālumā atrodas pašvaldības vēlēšanu iecirkņi, un nepilsoņu sapulcēs ir iespējama kārtības traucēšana un aģitēšana par pašvaldību vēlēšanām.
"Savā iesniegumā Jūrmalas domei mēs esam īpaši uzsvēruši, ka mūsu sabiedriskās vēlēšanas nav saistītas ar pašvaldību vēlēšanām, mūsu kandidātu vidū nav neviena, kurš kandidētu pašvaldību vēlēšanās, un mēs negrasāmies aģitēt," skaidroja Krivcova. "Lielākā daļa mūsu kandidātu ir nepilsoņi, kuri vispār ir izslēgti no oficiālā vēlēšanu procesa. Tāpēc mēs uzskatām Jūrmalas domes lēmumu aizliegt mūsu sapulces par nepamatotu un patvaļīgu, kas ierobežo Satversmes 103.panta garantēto miermīlīgu sapulču brīvību," secināja juriste.
Nepilsoņu kongress rīko "Nepārstāvēto parlamenta" vēlēšanas no 1. līdz 11.jūnijam, tam ir izveidoti iecirkņi Rīgā un citās Latvijas pilsētās. No 25.maija mājaslapā "www.kongress.lv" notiek interneta balsošana. Vēlēšanās var piedalīties Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji.
Uz 30 vietām "Nepārstāvēto parlamentā" pretendē 61 kandidāts, tostarp 43 cilvēki pārstāv Rīgu, septiņi - Latgali, pa četriem - Kurzemi un Zemgali, bet vēl trīs - Vidzemi. No kandidātiem 39 cilvēki ir nepilsoņi, bet 22 ir Latvijas pilsoņi.
Tikmēr nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars iesniedzis Drošības policijai un Satversmes aizsardzības birojam iesniegumu, kurā lūdz pārbaudīt, vai "Nepilsoņu kongresa" organizētās alternatīvās parlamenta vēlēšanas faktiski nav vērstas uz pašreizējo Latvijas valsts vēlēto varas institūciju aizstāšanu un nav uzskatāmas par valsts varas gāšanas organizēšanu, informēja nacionālās apvienības preses sekretāre Laila Ozoliņa.
"Nepilsoņu kongresa" organizētās alternatīvās vēlēšanas sakrīt ar 1.jūnijā notiekošajām pašvaldību vēlēšanām, kas dod pamatu uzskatīt, ka minēto aktivitāšu mērķis ir oficiālajām varas iestādēm konkurējošu pārvaldes struktūru veidošana, uzsver Dzintars. Savukārt Satversmē noteikts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, līdz ar to, aicinot vēlēt jaunas pārvaldes institūcijas cilvēku kopumam, kas nav Latvijas tauta, iespējams, tiek organizēta valsts iekārtas maiņa, paredzot, ka Latvijas tautai piederošās ekskluzīvās tiesības uz suverēno varu piederēs vēl kādai citai, pilsoņu kopai nepiederošai, grupai, norāda nacionālā apvienība.
VL-TB/LNNK lūdz Drošības policiju un Satversmes aizsardzības biroju izvērtēt, vai "Nepilsoņu kongresa" darbība nepārkāpj Krimināllikuma vairākus pantus un nav uzskatāma par valsts pamatu apdraudējumu. Nacionālā apvienība lūdz sākt pārbaudi par minētajiem faktiem, vainīgās personas saukt pie atbildības un aizliegt pretvalstiskas organizācijas darbību.
"Nepilsoņu kongress" ir kustība, kas ir nodibināta pērn 20.novembrī pēc Centrālās vēlēšanu komisijas atteikuma izsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
