Kā informēja tiesībsarga konsultante komunikācijas jautājumos Ruta Siliņa, vēstulē tiesībsargs norādījis: veicot ACTA sākotnējo izvērtējumu, jāatzīst, ka jautājums par vienošanās parakstīšanu pašlaik ir pakļauts sociālai spriedzei.

"No šādas spriedzes varēja izvairīties, ja dialogs ar sabiedrību būtu sākts savlaicīgi un iepriekš pēc iespējas plašāk būtu apzināts tās sabiedrības daļas viedoklis, kuras intereses konkrētais nolīgums skar. Iespējams, tad šī brīža ACTA pretinieku noraidošā attieksme nebūtu tik asa," teikts atbildes vēstulē.

No cilvēktiesību viedokļa nolīguma kontekstā tiesībsargs izceļ divus aspektus: no vienas puses Satversmes 113.pantā valsts ir atzinusi zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī apņēmusies aizsargāt autortiesības un patenttiesības, no otras puses - Satversmes 96.pants paredz ikvienas personas privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramības garantijas. Šīs garantijas izriet arī no vairākiem Latvijai saistošiem starptautiskiem cilvēktiesību dokumentiem.

Dažādos avotos ACTA radikālākie pretinieki ir norādījuši, ka ACTA nav saderīgs ar fundamentāliem Eiropas cilvēktiesību instrumentiem un standartiem, uzsverot, ka nolīguma tapšanas gaitā nav izsvērts samērīgums starp divām fundamentālām interesēm no vienas puses - tiesības uz intelektuālo īpašumu - un no otras puses - tiesības uz brīvu privāto digitālo telpu, kā arī starp nolīguma mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.

"ACTA ceturtā iedaļa par krimināltiesisko īstenošanu un piektā iedaļa par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu digitālajā vidē neapšaubāmi paredz diezgan plašas interpretācijas iespējas attiecībā uz piespiedu mehānismiem, kuri valstij kā nolīguma pusei ir jāgarantē. Pašlaik atklāts paliek jautājums, vai atsevišķos šo iedaļu punktos paredzētās atsauces uz tādiem pamatprincipiem kā vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu, personas datu aizsardzība un privātums, spēs nodrošināt arī šo pamatprincipu samērīgu ievērošanu, ja tiks pretnostatītas divas dažādas intereses," norāda Jansons.

Viņš uzsver, ka ACTA pirmsratifikācijas posmā jo īpaši svarīgi, lai turpinātos sāktais dialogs starp dažādu atbildīgo valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, visi neskaidrie jautājumi tiktu izdiskutēti un procesā iesaistītie sabiedrības pārstāvji gūtu pārliecību, ka valsts institūciju paustā nostāja nav tukši solījumi.

Līdz šim kompetentās institūcijas nav lūgušas tiesībsarga izvērtējumu par ACTA neviennozīmīgi vērtētajiem noteikumiem.

Siliņa informēja, ka tiesībsargs ir izveidojis darba grupu un pieaicinājis ekspertus, lai noskaidrotu riskus, kas pastāv no ACTA parakstīšanas.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu izvērtēt daudz peltā ACTA atbilstību bloka tiesību normām.

EK "šodien nolēma lūgt ES Tiesu sniegt juridisku atzinumu, lai noskaidrotu ACTA līguma un tā ieviešanas atbilstību vārda brīvības un interneta brīvības" principiem, teikts izplatītajā paziņojumā.

ACTA ratifikāciju nolēmušas iesaldēt vairākas ES dalībvalstis, tostarp arī Latvija, un šodien par šādu lēmumu paziņojusi arī Austrija, norādot, ka iesaldēs ratifikācijas procesu līdz lēmuma pieņemšanai Eiropas Parlamentā.