"Šī gada 27.februārī apritēs trīs gadi kopš Borisa Ņemcova slepkavības uz Maskavas upes Lielā tilta, kas atrodas netālu no Kremļa. Pastāv uzskats, ka šī necilvēciskā slepkavība, iespējams, notikusi ar Krievijas Federācijas prezidenta, tagadējā partijas "Vienotā Krievija" neoficiālā prezidenta amata kandidāta Vladimira Putina ziņu," teikts Ķirša vēstulē Ušakovam.

Tāpat viņš norāda, ka Ņemcovs "savā politiskajā darbībā ir iestājies par demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas ievērošanu Krievijā, pret Krievijas agresīvo ārpolitiku, kas ir vērsta pret tās kaimiņiem, īpaši Baltijas valstīm, tajā skaitā Latviju."

Kā norāda Ķirsis, novērtējot Ņemcova personīgo ieguldījumu demokrātiskas opozīcijas veidošanā, demokrātijas, vārda brīvības un citu cilvēka pamattiesību veicināšanā, viņš rosina izdot rīkojumu Rīgas pilsētas Būvvaldei un Rīgas vietvārdu un pilsētvides objektu nosaukumu komisijai, lai tās kādu no Rīgas ielām vai laukumiem nosauktu Ņemcova vārdā.

Jurēvics norāda, ka priekšlikums priekšsēdētājam iesniegts ceturtdien un divu nedēļu laikā uz to būtu jāsniedz atbilde.

Šomēnes ASV varasiestādes paziņojušas, ka daļa avēnijas līdzās Krievija vēstniecībai Vašingtonā nosaukta par Borisa Ņemcova laukumu.

Ņemcovs tika nošauts 2015.gada 27.februārī Maskavas centrā, netālu no Kremļa. Pēc dažām nedēļām tika aizturēti pieci čečeni, kas tika apsūdzēti Ņemcova slepkavībā.

Tomēr Ņemcova tuvinieki un opozīcija apgalvo, ka slepkavības plānotāji nav atrasti, norādot, ka ar to ir tieši saistīts Čečenijas republikas vadītājs Ramzans Kadirovs, kurš, iespējams, rīkojies saskaņā ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojumu.