Vilnīti 'gāž' neizglītotais darbinieks 'M', PHARE projekts un neklausīšana premjeram

Atzinumā skaidrots, ka Vilnītis vairākkārt uzticējis dažādus uzdevumus, tostarp operatīvo darbību, darbiniekam M., lai gan M. pieņemts darbā kā speciālists, darbinieka statusā, bet saskaņā ar KNAB likumu operatīvo darbību var veikt tikai biroja amatpersonas, nevis darbinieki. Turklāt, jau pieņemot šo cilvēku darbā, Vilnītis zinājis, ka viņam nav atbilstošas izglītības – M. ir tikai vidējā izglītība.

No atzinuma izriet, ka 2009.gada septembrī izdots KNAB Iekšējās drošības nodaļas (IeDN) reglaments, kuru izdevis nodaļas vadītājs J. [iespējams, Iekšējās drošības nodaļas vadītājs Jānis Stalīdzāns] un saskaņojis Vilnītis. Reglaments paredz, ka nodaļas darbu organizē un vada nodaļas vadītājs, bet nodaļas vadītāja prombūtnes laikā – viens no nodaļas galvenajiem speciālistiem. Komisija uzskata, ka tādējādi Vilnītis radījis situāciju, ka IeDN darbu var vadīt arī darbinieks, pildot visas biroja amatpersonas funkcijas, kas ir pretlikumīgi.

M. iesniegumu par pieņemšanu darbā Vilnītim iesniedza pērn 4.martā, startējot uz IeDN galvenā speciālista amatu. Savukārt dažas dienas vēlāk - 8.martā ar Vilnīša rīkojumu biroja amatpersonu amati "speciālists" un "galvenais speciālists" attiecināti arī uz darbiniekiem, radot tiem iespēju veikt amata pienākumus, lai gan to liedz KNAB likums. 17.martā Vilnītis izdevis rīkojumu, ar kuru M. pieņemts darbā IeDN galvenā speciālista amatā no 9.marta.

Komisija norāda, ka tādējādi Vilnītis pieņēma darbā par IeDN galveno speciālistu M., apzinoties, ka šim cilvēkam nav augstākās izglītības, lai gan amata pildīšanai tāda nepieciešama.

Turklāt, izpētot kādu biroja operatīvo lietu, komisija konstatējusi, ka operatīvās darbības pasākumus šajā lietā veicis M., kurš nav KNAB amatpersona, bet operatīvā uzskaites lieta faktiski ir atradusies viņa lietvedībā. To apliecinot gan operatīvo pasākumu plāni, kur kā pasākumu izpildītājs norādīts M., gan arī viņa sastādītie un parakstītie dokumenti.

Komisija secinājusi, ka Vilnītis, ļaujot M. veikt operatīvo darbu, pieļāvis Operatīvās darbības likuma un KNAB likuma pārkāpumus.

Pats Vilnītis komisijai skaidrojis, ka birojā nav bijis tāda gadījuma, kad amatpersonu tās prombūtnes gadījumā aizvietotu darbinieks, kurš nav amatpersona, bet ir gadījumi, kad darbinieki veic atsevišķas operatīvās darbības. Viņš norādījis, ka paļāvies uz iepriekšējo praksi, un atzinis, ka darbiniekam, kurš nav amatpersona, nav tiesību veikt operatīvās darbības.

No atzinuma izriet, ka M. izskatīšanai ar Vilnīša vīzu nelikumīgi nodota arī kādas personas T. sūdzība par biroja 2009.gada 21.aprīlī veiktu kratīšanu, bet tai pat laikā par šo sūdzību likumā noteiktajā kārtībā nav informēts lietu uzraugošais prokurors. Sūdzība arī nav izskatīta likumā noteiktajā termiņā.

Vilnītis komisijai skaidrojis, ka uz T. iesnieguma pamata tikusi ierosināta operatīvā pārbaudes lieta, jo fakti esot bijuši pietiekami, lai uzskatītu, ka biroja darbinieki veikuši pretlikumīgas darbības. Komisija gan uzskata, ka "sūdzība nesatur nevienu norādi, kas liecinātu par biroja darbinieku personīgo ieinteresētību, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā".

KNAB preses relīžu arhīvs liecina, ka 2009.gada 21.aprīlī KNAB aizturēja četras gan esošās, gan bijušās Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas amatpersonas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas dokumentiem par Eiropas Savienībā iegādātajām un no tās teritorijas izvedamajām precēm.

Savukārt, vērtējot neveiksmīgā PHARE projekta īstenošanu birojā, kas maksāja amatu Vilnīša vietniekam Alvim Vilkam, komisija secinājusi, ka tieši Vilnīša nostāja, novērtējot šo projektu kā nelietderīgu un pēc būtības atsakoties to pabeigt, var radīt zaudējumus Latvijas valstij.

Komisija atzīst, ka nav vērtējusi Finanšu un Iekšlietu ministrijas amatpersonu atbildību par projekta izgāšanos, taču norāda, ka "KNAB, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonu pašreizējā darbība un/vai bezdarbība ir uzskatāma par tādu, kuras rezultātā valstij var tikt nodarīts materiālais zaudējums 1,18 miljonu eiro (0,8 miljoni latu) apmērā". "Savukārt valstij nodarītie zaudējumi 1,18 miljonu eiro apmērā ir uzskatāmi par tādiem apstākļiem, kuriem iestājoties, var būt pamats kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma XXIV nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā", atzīts komisijas ziņojumā, norādot, ka "valsts varai būtiskā kaitējuma novēršanai ir nepieciešama visu projektā iesaistīto institūciju – biroja, Finanšu ministrijas un Iekšlietu ministrijas – konstruktīva sadarbība, kas vērsta uz projekta pabeigšanu un Krimināllikuma tiesību normu ievērošanu".

Tāpat komisija norāda, ka Vilnītis nebija tiesīgs nepildīt premjera Dombrovska šā gada janvāra rezolūciju, ar kuru Ministru prezidents lika apturēt Vilnīša uzsākto KNAB reģionālo reformu.

Pētot vēl vairākus Vilnīša iespējamos pārkāpumus, komisija secinājusi, ka KNAB šefs nav pieļāvis nelikumības, vai arī nav šos pārkāpumus vērtējusi, lai netraucētu kriminālprocesa izmeklēšanā, piemēram, par Valsts kontroles konstatētajām nelikumībām operatīvo līdzekļu izmantošanā KNAB. Vairāki atzinuma punkti satur valsts noslēpumu, tāpēc nav publiskoti.

Tomēr kopumā komisija konstatējusi, ka Vilnītis "sistemātiski ir pieļāvis būtiskus likumu un biroja iekšējo normatīvo aktu pārkāpumus, atsevišķos gadījumos tos nav novērsis nedz pēc pārraudzības institūcijas, nedz uzraudzības institūcijas pieprasījuma".

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, balstoties uz komisijas atzinumu, Vilnīti atbrīvoja no amata, tā izbeidzot vairākus gadus ilgušos ķīviņus gan starp KNAB šefu un viņa vietniekiem un darbiniekiem, gan ar premjeru.