Foto: LETA

Lietās izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu uzglabāšana valstij izmaksā nesamērīgi dārgi, secinājusi Valsts kontrole (VK) pēc revīzijām par ministriju un centrālo valsts iestāžu 2014.gada pārskatiem.

Kā norādījusi VK, ar ceļu satiksmes pārkāpumos izņemto transportlīdzekļu un lietisko pierādījumu glabāšanu, realizāciju un iznīcināšanu saistītie izdevumi pēdējos gados nepārtraukti ir pieauguši. 2014.gadā izdevumu apjoms sasniedzis 1 700 445 eiro, Valsts budžeta dotācijai šo izdevumu segšanai pēdējo divu gadu laikā palielinoties par 650 000 eiro.

Tajā pašā laikā Nodrošinājumu valsts aģentūras ieņēmumi no izņemto transportlīdzekļu pārvietošanas un glabāšanas izdevumu samaksas ir samazinājušies, norāda VK. Uzraugošā iestāde skaidro, ka lielā mērā ienākumu samazināšanos ietekmējis Satversmes tiesas lēmums. Pēc tā 2013.gadā mainījusies kārtība, kādā tiek atgūti glabāšanas un pārvietošanas izdevumi gadījumos, kad noteikumu pārkāpējs nav transporta īpašnieks.

Līdz ar Satversmes tiesas lēmumu šādos gadījumos transportu atgūst īpašnieks. Savukārt aģentūrai nākas šos izdevumus piedzīt vai atgūt citā veidā no pārkāpuma izdarītāja.

Lai arī transportlīdzekļa izņemšanu ieviesa 2005.gadā ar mērķi veicināt naudas sodu raitāku nomaksu, attiecīgā pieeja nav veicinājusi pārkāpēju atbildību, secināts revīzijā. Turklāt sistēma radījusi papildu izdevumus un zaudējumus valstij.

Revīzijā atklājies, ka no pērn izņemtajiem transportlīdzekļiem tikai 27% gadījumu vainīgā persona bez vilcināšanās samaksājusi sodu un arī glabāšanas izdevumus. Savukārt 28% gadījumu izdevumi netiks atgūti, jo lieta ir vai nu izbeigta, vai pārkvalificēta par krimināllietu. Tā kā krimināllietā transportlīdzekļa izņemšana nav paredzēta, arī izdevumi netiek segti.

Tāpat revīzijā atklājies, ka trešdaļa pārkāpēju sodu nemaksā. Tāpēc aģentūrai jācīnās par līdzekļu atgūšanu vai piespiedu piedziņu. Pagājušā gada nogalē nesegto izdevumu summa sasniedza trīs miljonus eiro, bet revidentu analīze paģērē, ka atgūt varētu tikai 20 % no šīs summas.

Izdevumu pieauguši arī glabāšanas vietu skaita samazināšanas dēļ, norāda VK. Līdz 2012.gadam katrā rajona centrā bija viena glabāšanas vieta, taču aģentūra vietu skaitu no 22 samazināja līdz deviņām. Palielinoties attālumam līdz transporta nogādāšanas vietai, pieaugušas arī kopējās pārvietošanas izmaksas. Salīdzinājumā ar 2010.gadu 2014.gadā vidējās viena transportlīdzekļa pārvietošanas izmaksas ir trīskāršojušās, revīzijā secinājuši speciālisti.

Līdz ar to VK ieskatā Iekšlietu ministrijai būtu rūpīgi jāizvērtē transportlīdzekļu izņemšanas pamatotība. VK norāda, ka, iespējams, no tās vajadzētu atteikties, jo rada vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.

Revīzijā vienlaikus secināts, ka nesamērīgi dārgi valstij izmaksā arī lietisko pierādījumu glabāšana. Papildu izdevumus rada pierādījumu turēšana komersantu noliktavās.

Pēdējos gados komersantu noteiktā cena ir strauji palielinājusies, norāda revidenti. 2010.gadā par kubikmetra izņemtā šķidruma uzglabāšanu bijis jāmaksā 18 eiro, bet 2014.gadā tie bijuši jau 77 eiro. Tādējādi revidenti secinājuši, ka, piemēram, divu kubikmetru lielu tvertņu ar naftas produktiem uzglabāšana komersantu novietnēs izmaksā aptuveni 30 reižu dārgāk nekā aģentūras noliktavās.

VK atgādina, ka jau iepriekšējās revīzijās secināta lietisko pierādījumu glabāšanas nesamērīgā dārdzība. Neraugoties uz to, joprojām nav izvērtētas visas iespējas glabāšanas izdevumus samazināt, secina VK, kā piemēru minot vielas parauga izņemšanu, pierādījumu dokumentēšanu vai citas metodes, kas ļautu izvairīties no mantas nepamatoti ilgas glabāšanas.

Pastāvošā kārtība noved pie absurdām situācijām, kad dīzeļdegvielas glabāšana izmaksā vairākas reizes dārgāk nekā maksātu dīzeļdegvielas iegāde gadījumā, ja tiesa lemtu atdot mantu īpašniekam, lēš VK. Vēl kā uzskatāmu piemēru revidenti min gadījumu, kad 28 tvertnes ar naftas produktiem glabātas jau divus gadus. Līdz ar to glabāšana jau ir izmaksājusi 79 tūkstošus eiro, bet joprojām tiek turpinās.

Valsts kontroles ieskatā procesa virzītājiem būtu jānosaka skaidra prasība aprēķināt iespējamos zaudējumus valstij un pieņemt lēmumu pārtraukt glabāt lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība ir aizliegta. Proti, tie būtu, piemēram, kontrabandas cigaretes vai degviela. Tāpat VK ieteiktu izvērtēt gadījumus, kad iespējams glabāt pierādījuma paraugu, nevis visu izņemto apjomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!