Vai plānotā valsts veselības apdrošināšana patiešām būsreforma, kādas algas mediķi sagaida un kā mazināt zāļu cenas – par šiem un vēl citiem tematiem "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījumu ciklā "Par ko balsot?" diskusijā par veselību ceturtdien sprieda viesi.

Studijā par nozares aktuālajiem jautājumiem un problēmām runāja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore, zvērināta advokāte Solvita Olsena, Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja un portāla "Delfi" Nacionālo ziņu nodaļas žurnāliste Laura Dzērve.

Pirmais no diskusijas jautājumiem bija par valsts veselības apdrošināšanu. Proti, vai tā patiešām būs reforma, nevis daļēji vien fikcija. Olsena uzreiz norādīja, ka vārds "apdrošināšana" tiek lietots pilnīgi nepareizi, jo lielākā daļa veselības pakalpojumu arī turpmāk nodrošinās valsts.

"Apdrošinot, mērs apdrošinām tomēr konkrētus riskus, bet šeit mēs nekādus konkrētus riskus neesam apdrošinājuši. Tas, kas notiek, ir uztaisīts bezjēdzīgs bardaks un nosaukts par apdrošināšanu, reformu vai tamlīdzīgi," sacīja Olsena.

Behmane savukārt norādīja, ka jebkurai apdrošināšanas sistēmai jābūt ekonomiski pamatotai, taču, ieviešot šo sistēmu, ekonomiskie aprēķini izpalika. "Turklāt neviena apdrošināšanas sistēma nevarēs funkcionēt, ja tā ekonomiski nav segta," sacīja Behmane un piebilda – lai arī jau šobrīd ir solījumi par to, kas veselības aprūpes sistēmā pacientiem teju viss tiek nodrošināts, trūkst ekonomiska pamatojuma. "Piemēram, sarēķināts, cik maksā muskuļu un skeleta sistēmas slimības Latvijā. Izrādījās, ka pusi, ko vajadzētu pacientam apmaksāt, kas ir ļoti būtiski, valsts patiesībā neatmaksā. Tas sasaistās ar to, ka apmēram 50 procentus no veselības budžeta mēs sedzam paši," skaidroja Behmane.

Pēc Olsenas domām, runājot par apdrošināšanu, nepareizi ir mikrouzņēmumu nodokļu maksātājus saukt par nodokļu nemaksātājiem. "Ja valsts ieviesusi atsevišķus nodokļu režīmus un nav iekļāvusi šo, apsaukāt šos cilvēkus par nodokļu nemaksātājiem ir necieņa pret cilvēkiem," viņa uzsvēra.

Vērtējot no veselības aprūpes sistēmas patērētāja puses, Skuja savukārt norādīja, ka valsts veselības apdrošināšana varētu būt vērtējama pozitīvi kā iespēja palielināt veselības aprūpes budžetu, proti, lai varētu, piemēram, samaksāt lielākas ārstu algas.

Tiesa, uz konkrētu aprēķinu trūkumu, ko dos jaunā sistēma, norādīja Dzērve, sakot, ka pirms vairākiem gadiem kādreizējās veselības ministres Ingrīdas Circenes laikā valsts veselības apdrošināšana saistījās ar ēnu ekonomikas apkarošanu un arī iespēju gūt būtiskus papildu līdzekļus nozarei, taču tagad "mērķis ir vairāk izplūdis". Piemēram, nav skaidrs, cik daudz būs neapdrošināto iedzīvotāju un kāds tieši būs finanšu ieguvums. Turklāt atšķirībā no vairākām Eiropss valstīm ģimenes ārsta aprūpi (ieskaitot viņa nozīmētos izmeklējumus) varēs baudīt arī neapdrošinātie iedzīvotāji.

Pievēršoties papildu naudas novirzīšanai veselības aprūpei, Behmane norādīja: jāizvēlas, kur ieguldīt naudu - ir jābūt uz pierādījumiem balstītai lēmumu pienemšanas sistēmai, ko attīstītās valsts lieto. "Ja gribam jaunu tehnoloģija, tā vispirms jānovērtē – cik tā ir efektīva un cik tā ir izmaksu efektīva. (..) Mums tāda sistēma nav ieviesta," sacīja Behmane.

Olsena savukārt norādīja, ka bez papildu līdzekļiem veselības nozarei neiztikt, bet, lai atjaunotu veselības aprūpes sistēmu, "ir vajadzīgs .laiks, ļoti rūpīgs darbs un ārkārtīgi spēcīga politiska vienošanās par plānu, ko īstenot piecu desmit gadu laikā". Proti, nozare cieš no darbaroku trūkuma.

Uz jautājumu, ko valsts bērniem nenodrošina veselības aprūpes jomā, Skuja atbildēja, ka tā noteikti ir rehabilitācija.

Diskusijas dalībnieki arī pievērsās aktuālajam mediķu algu jautājumiem, kas atspoguļojas arī vairākās partiju programmās. Piemēram, izskan solījumi celt māsu algu līdz 800 eiro vai arī to pat divkāršot.

Par šiem plāniem Olsena norādīja, ka "medicīnas māsa ar savu precizitāti un izglītību ir ļoti pieprasīta citos biznesos. Es nedomāju, ka, solot 800 eiro, mēs dabūsim labākās atpakaļ". Behmane savukārt norādīja, ka te darbojas tirgus principi: "To jau visi zina, ka privātais sektors medmāsām var maksāt tūkstoti eiro uz rokas. Pieņemsim, ka tā ir tā alga, par ko medmāsa ir gatava strādāt."

Skuja atgādināja, ka medicīnas māsas un aprūpētāji šobrīd bieži vien strādā līdz izdegšanas brīdim, turklāt svarīgas ir ne tikai algas, nepieciešamas arī regulāras apmācības, supervīzija, un psiholoģiskā palīdzība pašiem mediķiem, jo nav viegli strādāt ar smagiem pacientiem.

Diskusijā arī apsprieda par "gadiem ilgo seriālu," ka zāles Latvijā ir pārāk dārgas, ka ir pārāk liels zāļu ražotāju lobijs. "Ja mums šobrīd zāļu tirgū ir konkurences principu pārkāpumi, (..) vara ir lielu un ietekmīgu spēku rokās. To pētījusi Konkurences padome un "Veselības projekti Latvijai". Jo mums ir vieni īpašnieki aptiekām, zāļu lieltirgotavām un tagad arī izmanto spēku un varu. Tā ir bīstama situācija konceptuāli," sacīja Olsena. Viņa kritiski vērtēja Veselības ministrija izteikumus, ka tur neko nevarot darīt, viņasprāt, ir jāierobežo šo monopolu veidošanās.

Par zāļu cenām Behmane savukārt norādīja, ka zāļu tirgus ir segmentēts: "Mums ir recepšu zāles, kur liela daļa ir kompensējamo zāļu sarakstā. Ja paskatāmies uz šīm cenām, tad lielākā daļa šo zāļu cenas ir Latvijā zemākas nekā daudz kur citur. Kas par to liecina? Tas, ka no Latvijas ļoti daudz izved zāles, tieši tās, kas atrodas kompensējamo zāļu sarakstā". Tomēr darbojas arī savienoto trauku princips: ja valsts nospiež uz leju kompensējamo zāļu cenas, tad mēdz pieaugt tā paša ražotāja bezrecepšu zāļu cenas.

Kā ziņots, portāls "Delfi" pirms šoruden gaidāmajām vēlēšanām īsteno apjomīgu pirmsvēlēšanu debašu un interviju ciklu "Par ko balsot?", kuru vada žurnālists Jānis Domburs. Cikls visu septembri un oktobra pirmajā nedēļā būs skatāms portālā "Delfi" gan tiešraidēs, gan videoierakstu veidā.

Sekojiet līdzi kalendāram, kas pieejams "Delfi" sadaļā "Domā, spried un sver!" un "Delfi TV ar Jāni Domburu" labās puses slejā, lai savlaicīgi uzzinātu, kad un cikos gaidāmi raidījumi un kādi dalībnieki tajos piedalīsies!

Gan raidījumu ciklu "Par ko balsot?", gan tradicionālo "Delfi" pirmsvēlēšanu rakstu un politiskās analīzes sadaļu "Domā, spried un sver!" līdzfinansē Sabiedrības integrācijas fonds, kas portālam "Delfi" piešķīris naudu programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanā" ietvaros.

Sharing Options

Source

www.DELFI.lv

Tags

Jānis Domburs Latvijas Universitāte Medicīna

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus