Saskaņā ar šiem rezultātiem ND ir ieguvusi visvairāk balsu - 30,04%, kas ir vairāk nekā pirmajās ārkārtas vēlēšanās 6.maijā šīs partijas iegūtie 19,6% balsu.
Kreiso partiju apvienība "Radikāli kreiso koalīcija" (SYRIZA) ieguvusi otru lielāko balsu skaitu - 26,57%. Arī vēlēšanās 6.maijā šī partija saņēma otru lielāko vēlētāju atbalstu - 16,6% balsu.
Trešajā vietā ar 12,4% balsu ir PASOK, kas kopā ar ND piedalījās koalīcijas valdībā, kura šopavasar panāca vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Parlamentā ir pavisam 300 deputātu. Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem ND ieguvusi 129 deputātu mandātus, SYRIZA - 71, bet PASOK - 33 mandātus, tātad ND un PASOK kopā ir absolūts vairākums parlamentā.
"Grieķijas tauta šodien ir nobalsojusi .. par palikšanu eiro zonā. Mēs aicinām visus politiskos spēkus, kuriem arī ir mērķis saglabāt valsti eiro zonā .., pievienoties nacionālās vienotības valdībai. Valsts nedrīkst zaudēt ne minūti," sacīja ND līderis Antonis Samars.
"Vairs nebūs nekādu avantūru. Grieķijas vieta Eiropā netiks apšaubīta. Grieķijas tautas nestie upuri atjaunos valsts labklājību," teica Samars.
Samars solīja atbalstīt Grieķijas saistības pret starptautiskajiem aizdevējiem, bet sacīja, ka viņš grib mīkstināt nepopulārās vienošanās starptautiskā aizdevuma saņemšanai nosacījumus, kuru dēļ daudzi Grieķijas pilsoņi ir pakļauti smagiem taupības pasākumiem.
PASOK līderis Evangels Venizels sacīja, ka ir gatavs koalīcijai ar ND tikai gadījumā, ja koalīcijā tiks iekļautas arī citas kreisās partijas. Venizels sacīja, ka jaunajai valdībai jābūt "nacionālās atbildības" valdībai.
Politiskie analītiķi uzskata, ka PASOK ir nobažījusies par politisku nestabilitāti gadījumā, ja nepopulāras reformas nāktos pieņemt ar nelielu balsu vairākumu.
Eiropas Savienības (ES) līderi, dodoties uz pirmdien un otrdien paredzēto G20 samitu Meksikas kūrortpilsētā Loskabosā, telefonsarunās no lidmašīnām vienojās par kopīgu paziņojumu, kura mērķis ir veicināt finanšu tirgu uzticēšanos eiro, paziņoja Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs pēc savām sarunām ar Lielbritānijas premjeru Deividu Kameronu, Francijas prezidentu Fransuā Olandu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Itālijas premjeru Mario Monti un ES augstākajām amatpersonām.
Rahojs nesniedza sīkākas ziņas par savām sarunām, bet citas Spānijas amatpersonas sacīja, ka tajās apspriesti Grieķijas parlamenta vēlēšanu rezultāti.
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) mēģina panākt steidzamas sarunas ar Grieķiju jau šonedēļ. Eiro zonas valstu finanšu ministru grupa Briselē aicināja Grieķijas partijas "ātri" rīkoties, lai izveidotu jaunu valdību, kas īstenotu svarīgākās reformas.
"Mēs ceram, ka šīs vēlēšanas ātri novedīs pie jaunas valdības izveidošanas, kura spēs laikus panākt progresu ekonomisko izaicinājumu jomā, ar kuriem saskaras Grieķijas tauta," sacīja ASV Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs.
Pret taupības pasākumiem noskaņotais SYRIZA līderis Aleksis Ciprs atzina savu sakāvi un paziņoja, ka viņa partija nepievienosies valdības koalīcijai. "Mēs pārstāvam to cilvēku vairākumu, kuri ir pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem," sacīja Ciprs.
SYRIZA bija draudējusi anulēt starptautiskā aizdevuma piešķiršanas nosacījumus, bet tas varētu novest pie Grieķijas aiziešanas no eiro zonas.
Ir gaidāms, ka valdības koalīcijas veidošanas sarunas sāksies pirmdien un tajās ND sabiedrotais būs PASOK. Abas šīs partijas vairākus gadu desmitus ir dominējušas Grieķijas politikā, un daudzi tās vaino pašreizējās politiskajās problēmās.
Reaģējot uz oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem, Vācija paziņoja, ka varētu apspriest iespēju dot Grieķijai vairāk laika budžeta deficīta samazināšanas mērķu sasniegšanai. Beļģija pavēstīja, ka šajā ziņā ir "vieta manevriem", bet Francija paziņoja, ka Eiropai vajadzētu "pavadīt Grieķiju [ekonomikas] izaugsmes virzienā".
"Ir vajadzīga [fiskālā] disciplīna, bet ir vajadzīga arī cerība," sacīja Francijas ārlietu ministrs Pjērs Moskovisī intervijā telekanālam "France 2".
Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Savienība (ES) solīja atbalstīt jauno Grieķijas valdību, kas tiks izveidota pēc svētdien notikušajām vēlēšanām. "Mēs ceram, ka šie vēlēšanu rezultāti ļaus ātri izveidot valdību," sacīja Eiropas Padomes prezidents Hermans van Rompejs un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu. "Mēs turpināsim atbalstīt Grieķiju kā ES saimes un eiro zonas dalībvalsti," viņi piebilda. "Mēs paredzam sadarboties ar jauno valdību un atbalstīt Grieķijas turpinātos centienus ievirzīt savu ekonomiku uz ilgtspējīga ceļa," teikts van Rompeja un Barrozu paziņojumā.
"Mēs ņemam vērā vēlēšanu rezultātus Grieķijā un esam gatavi sadarboties ar jauno valdību, lai palīdzētu Grieķijai sasniegt tās mērķi atjaunot finansiālu stabilitāti, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību," paziņoja SVF.
"Lielā septiņnieka" (G7) valstu finanšu ministri atzinīgi novērtēja ES atbalstu nākamajai Grieķijas valdībai un sacīja, ka ir svarīgi, lai Grieķija paliktu eiro zonā.
Vācijas kanclere Angela Merkele telefonsarunā ar Samaru apsveica viņu ar uzvaru vēlēšanās un pauda pārliecību, ka Grieķija pildīs savas saistības pret ES.
Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible paziņoja, ka vēlēšanu rezultāti liecina par Grieķijas tautas atbalstu ekonomiskajām un fiskālajām reformām valsts izvešanai no krīzes.
Lielbritānija sadarbosies ar Grieķijas valdību, kas tiks izveidota pēc svētdien notikušajām vēlēšanām, paziņoja Lielbritānijas Ārlietu ministrija.
Reaģējot uz Grieķijas vēlēšanu rezultātiem, pirmdien Āzijas tirgos tirdzniecības sesijas sākumā pieauga akciju cenas, naftas cenas, kā arī eiro vērtība pret ASV dolāru un Japānas jenu.
Pavisam vēlēšanās uz iekļūšanu Grieķijas parlamentā pretendēja 22 saraksti.
Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem neonacistu partija "Zelta rītausma" (HA) ieguvusi 18 deputātu mandātus.
Ārkārtas vēlēšanas notika tāpēc, ka pēc 6.maijā notikušajām parlamenta vēlēšanām Grieķijas politiķi nespēja izveidot valdību.
Saskaņā ar konstitūciju Grieķijā valdību vispirms mēģina izveidot vēlēšanās visvairāk balsu ieguvušās partijas līderis. Ja viņam tas neizdodas, valdības veidošanu uztic vēlēšanās otro vietu ieguvušās partijas līderim, bet, ja arī viņam tas neizdodas - trešo lielāko mandātu skaitu ieguvušās partijas vadītājam. Ja arī tad valdība nav izveidota, valsts prezidents mēģina ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem vienoties par nacionālās vienotības valdības izveidošanu. Ja arī šis mēģinājums cieš neveiksmi, jārīko ārkārtas vēlēšanas.
Parlamenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
