Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien paziņoja, ka "ar atplestām rokām sagaidīs" jaunievēlēto Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kad viņš ieradīsies Berlīnē pēc stāšanās amatā nākamnedēļ.
Viņa teica, ka telefonsarunā ar Olandu svētdienas vakarā ir vienojusies strādāt kopā "labi un intensīvi", piebilstot, ka "Francijas un Vācijas sadarbība ir būtiska Eiropai un mēs visi vēlamies, lai Eiropa gūst panākumus".
Merkele norādīja, ka apmeklēs Vācijas galvaspilsētu drīz pēc Olanda inaugurācijas 15.maijā, tomēr neatklāja konkrētu datumu, kad varētu notikt ilgi gaidītā tikšanās.
Olands vēlēšanās stājās pretī tuvam Merkeles sabiedrotajam pašreizējam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī, kas ir no tās pašas konservatīvo politisko spēku saimes kā Merkele. Abu lielāko Eiropas ekonomiku vadītāji plecu pie pleca strādāja, mēģinot panākt plašākus taupības pasākumus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, medijos izpelnoties pat kopīgu apzīmējumu "Merkozī".
Priekšvēlēšanu laikā Olands iemantoja dažus draugus arī Vācijā, kritizējot Merkeles uzstājību par taupības pasākumiem, kā izeju no eiro zonas krīzes, solot meklēt izeju, lielāku uzmanību pievēršot izaugsmei.
Tomēr Merkele žurnālistiem paziņoja, ka Eiropai ir nepieciešama gan taupība, gan izaugsme. Viņa atkārtoja, ka Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums, kura mērķis ir samazināt arvien pieaugošos dalībvalstu budžetu deficītus, netiks pārskatīts.
"Domāju, ka fiskālais līgums ir pareizs, un, otrkārt, domāju, ka nevaram vienkārši pēc katras mazas vai lielas valsts vēlēšanām atsākt diskusiju par jebko, par ko jau ir panākta vienošanās," skaidroja Vācijas kanclere.
Viņa piebilda, ka visi šie jautājumi tiks izrunāti "draudzīgā manierē", kad Olands apmeklēs Berlīni. "Es to visu daru Eiropas nākotnes labā," viņa uzsvēra.
Jau vēstīts, ka Francijā svētdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis Sociālistiskās partijas kandidāts Olands.
Pēc visu balsu saskaitīšanas, izņemot ārvalstīs nodotās balsis, Olands ir ieguvis 51,67% balsu, bet viņa sāncensis pašreizējais prezidents Sarkozī, kurš ir valdošās labēji centriskās partijas "Savienība par tautas kustību" (UMP) līderis, - 48,33% balsu.
Olands būs pirmais Francijas prezidents no Sociālistiskās partijas kopš 1995.gada, kad prezidenta amatu atstāja Fransuā Miterāns. Viņa uzvara var nozīmēt pārmaiņas Eiropas Savienībai (ES), kas mēģina atkopties no finanšu krīzes, un Francijai, kas ir eiro zonas otra lielākā ekonomika un ar kodolieročiem bruņota ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts.
Olands, kuru apsveica milzīgs atbalstītāju skaits Bastīlijas laukumā Parīzē, nosauca savu uzvaru par daļu no kustības pret finanšu taupības pasākumiem Eiropā.
Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam desmit kandidāti, Olands saņēma 28,63% balsu, bet Sarkozī - 27,18% balsu. Trešajā vietā ar 17,9% balsu palika galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marī Lepēna, kura aicināja savus atbalstītājus nebalsot ne par vienu no otrās kārtas kandidātiem un mest urnās neaizpildītus biļetenus.
Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 79,84%, bet otrajā kārtā - 81,03%.
Francijas prezidenta amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
