Kas notiek spēka vietās?

Ezotēriķe Maija Kadiķe ar šo tēmu darbojas jau vairākus gadus. Viņa apmeklējusi arī vietas, kas tiek dēvētas par Zemes čakrām, un pētījusi to enerģētiku. Lūk, viņas versija par to, kā spēka vietas darbojušās senāk un kā – tagad.

"Katras sakrālās spēka vietas centrā dabiskā veidā ir izveidojies ceļš jeb tunelis ar Zemes gaismas kodolu. Šis ceļš ir palīdzējis konkrētās vietas viedajiem cieši kontaktēt ar elementāļiem un to līderiem – zemes, ūdens, uguns un gaisa enerģiju vadoņiem, jo viņi dzīvo Zemes iekšienē. Tur ir iespēja savienoties arī ar Zemes Mātes dvēseli, kura pulsē un ved cilvēci uz priekšu tās attīstībā.

Uz svētvietas centru pa tuneli var atnākt tie Zemes iekšējās pasaules elementi, kas ir vajadzīgi tobrīd šim reģionam, un aiziet tie, kuru ir par daudz. Piemēram, ja apkārtnei draud plūdi, tad noved uz leju ūdens elementāļus un pieaicina uguns garus, lai nosusina šo vietu. Kā arī otrādi, ja vietai draud sausums, tad uguns garus transformējam un pieaicinām ūdens garus. Līdz ar to šī vieta un tās apkārtne dzīvoja līdzsvarotās dabas enerģijās.

Pirmais noteikums, veidojot saskarsmi ar sakrāliem spēka centriem, ir iet uz šīm vietām ar atvērtu un jūtīgu sirdi, paklanīties un godināt. Vienmēr jāatceras, ka jāatstāj ziedojums vietas Viedajiem un dabas gariem kā pateicība par iespēju šeit būt. Tad dabas smalkā pasaule ir gatava nākt ar mums uz kontaktu. Maija Kadiķe

Katrai šādai vietai jeb spēka centram Zemes kristāliskajā režģī bija savs Atbildīgais, kurš tālāk šīs zināšanas nodeva nākamajam – savam māceklim. Tā tas ir turpinājies daudzus gadu tūkstošus, līdz šī ķēde dažās vietās sāka brukt. Bija tautas, kas aizgāja degradācijas ceļu, citas iznīcināja kari. Līdz ar to enerģija Zemes kristāliskajā ķēdē vairs neplūda kā agrāk. Parādījās reģioni, kuriem pazuda saikne ar dabas gariem un galvenais – ar Zemes dvēseli. Tādējādi Zeme sāka pastāvēt pati par sevi, un cilvēki – atsevišķi. Vēl tikai dažos – pašos spēcīgākajos Zemes punktos pastāvēja Viedie jeb Vecie, kuri nodeva zināšanas tālāk. Tieši no šīm vietām ir sākusies atgriešanās pie dzīves saskaņā ar Zemes dvēseli. 21. gadsimta sākums ir pagrieziena līnija šajā procesā.

Spēka vietas un svētvietas – ar ko tās ir tik īpašas?
Foto: Privātais arhīvs

Daudz kas Kosmosā ir mainījies, tāpēc šīs senču zināšanas vairs nevar pārņemt pa tiešo. Tie, kas "iepūš jaunu elpu" spēka punktos, dara un darīs to jau saiknē ar jaunajām Kosmosa enerģijām, savienojot Zemes iekšējo režģi ar to, kas tagad veidojas un transformējas apkārt Zemei.
Lai to darītu, vispirms jānotic un jāsajūt, ka viss apkārt ir dzīvs. Ja pieņemsim elementāļu pasauli ar cieņu, viņa atbildēs ar to pašu.

Galvenais darbs spēka vietās notiek šādi – pieaicina garus no visām debess pusēm. No ziemeļiem – zemes garus, no dienvidiem – uguns garus, no austrumiem – ūdens garus, no rietumiem – gaisa garus un sapulcina sakrālās spēka vietas centrā. Tad uzrunā tos un godina, atstāj ziedojumu un aicina aiziet tos, kuri savu darbu ir paveikuši un kuriem ir laiks doties, un atnākt tos, kuriem jāienes jauna dvesma šajā vietā.

Svarīgi ir nonākt kontaktā ar vietas Sargu jeb centrālās enerģijas turētāju. Senās svētvietās, kur ir veikti rituāli, tas var būt Viedais vai Viedā, kas vēl šobrīd dzīvo šajā vietā smalkajā līmenī. Sakrālajās ainavās enerģiju kopā satur dēva, kas ir augstākā no dabas garu pasaules. Nozīmīgi ir atrast ainavas centra punktu un no tā ieraudzīt vietu kopumā. Te arī notiek saskarsmes veidošana ar sakrālās ainavas dabas enerģijām un dabas gariem.

Pirmais noteikums, veidojot saskarsmi ar sakrāliem spēka centriem, ir iet uz šīm vietām ar atvērtu un jūtīgu sirdi, paklanīties un godināt. Vienmēr jāatceras, ka jāatstāj ziedojums vietas Viedajiem un dabas gariem kā pateicība par iespēju šeit būt. Tad dabas smalkā pasaule ir gatava nākt ar mums uz kontaktu.

Zeme ir Māte, mēs esam bērni."