Foto: NASA Earth Observatory images by Lauren Dauphin, using MODIS data from NASA EOSDIS/LANCE and GIBS/Worldview

Tos dēvē par polinjām vai – ja gribam latviskāku variantu – par lāsmeņiem. Tie ir nesasaluša ūdens apgabali, ko ieskauj jūras ledus. Regulāra parādība Arktikā un Antarktikā ar būtisku nozīmi okeānu ekoloģijā. Taču viens no šiem lāsmeņiem, pirmo reizi pamanīts 1974. gadā, atkal uzradās vien 2016. gadā, un polārpētnieki tā arī nesaprata – kāpēc. Nu beidzot Vedela jūras lāsmeni veidojošie mehānismi ir atšifrēti.

Šos nesasaluša ūdens apgabalus iedala divās lielās kategorijās – piekrastes lāsmeņi un atklātā okeāna lāsmeņi. Antarktīdas piekrastē tie veidojas, spēcīgam un ledusaukstam vējam no sauszemes pūšot jūras virzienā un dzenot sasalušos ledus gabalus tālāk no krasta. Sala un vēja ietekmē veidojas jauns ledus, taču arī tas tiek dzīts tālāk prom no krasta. Ziemas mēnešos, kad šis process ir regulāra parādība, šie lāsmeņi principā kļūst par tādām kā "ledus ražotnēm", salīdzina populārzinātniskais raidījums "SciSchow".

Otra tipa lāsmeņi ir retāki – tie veidojas atklātos ūdeņos peldošā ledū un rodas citu mehānismu ietekmē. Tostarp arī lāsmenis Vedela jūrā, ko pirmo reizi novēroja no 1974. līdz 1976. gadam. Tolaik ar meteoroloģisko satelītu "Nimbus 5" veiktie mērījumi liecināja, ka tā platība pārsniedza pat 300 tūkstošus kvadrātkilometru jeb aptuveni piecreiz vairāk par Latvijas teritorijas platību. Tad gandrīz pusgadsimtu Vedela jūras ledus sega šajā vietā bija nepārrauta, ja neskaita ļoti retas un sporādiskas "atgriešanās" epizodes uz niecīgu laiku. Līdz 2016. gadā lāsmenis atvērās atkal aptuveni 80 tūkstošu kvadrātkilometru platībā, aizņemot gandrīz tikpat daudz teritorijas kā Austrija.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!