Foto: AFP/Scanpix/LETA
"Mēs zinām vairāk par Mēnesi nekā par okeāna dzīlēm!" Šāds apgalvojums būs dzirdēts daudziem, kas lasa populārzinātniskus rakstus vai ir skatījušies dokumentālās filmas un raidījumus par dziļūdens pētījumiem. Bet vai tā tiešām ir? Pieredzējušais dziļūdens pētnieks, jūras biologs Džons Koplijs ir citās domās.

Šī doma ir "lipīga" un uzrunā mūs visai saprotamu iemeslu dēļ. Cilvēkiem patīk apgalvojumi, kas šķiet paradoksāli, teju ačgārni. Proti, ka zinām daudz mazāk par mūsu pašu planētu nekā par citiem objektiem kosmosā. Vēl jo vairāk cilvēkiem patīk apgalvojumi, kur ir klāt sava deva misticisma. Piemēram, ka "mums nav ne jausmas, kā pirms daudziem tūkstošiem gadu bez modernas tehnikas varēja uzbūvēt piramīdas". Tā ir sava veida paššaustīšana, ka esam bijuši par slinku, lai izpētītu "paši savu pagalmu", kā arī bieži atsauce uz "sen zaudētām senču zināšanām" (piramīdu piemērs). Diemžēl vairumā gadījumu šie apgalvojumi, lai arī cik intriģējoši, ir nepatiesi. Tā tas ir arī ar 70 gadus veco mītu, ka par okeāna dzelmē notiekošo zinām mazāk nekā par Mēnesi.

Šo apgalvojumu 2001. gadā iznākušajā dokumentālajā filmā "The Blue Planet" un šīs filmas otrajā daļā, kas pie skatītājiem nonāca 2017. gadā, atkārtojis pat pasaulslavenais dabaszinātnieks sers Deivids Atenboro. Vien pēdējā filmā Mēness aizstāts ar Marsu. Viņa motivācija gan ir viegli atšķetināma – pievērst plašākas sabiedrības uzmanību Zemes ekosistēmu saglabāšanai. Un tomēr – to var darīt arī bez maldinošiem apgalvojumiem, lai cik uzmanību piesaistoši tie būtu.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!