Piederu pie tās paaudzes, kur daudzi pilsētas bērni savas vasaras vadīja pie vecvecākiem laukos. Saimniecībā bija govis, teļš, aitas, cūkas ar sivēniem, vistas, gailis un zirgs. Tāds kārtīgs Latvijas braucamais. Ja kādu dienu sakārojās kaut kā, manuprāt, garšīga un, vecātēvaprāt, kaut kā vajadzīga, tad jūdza viņš zirgu ratos un braucām tos piecus kilometrus no Dūres uz Lejasciema veikalu.
Braucām pa meža ceļu, kur vairāk ēniņa. Ja satika kādu pazīstamu pretimbraucēju, vectēvs apstājās un parunājās. Man kā pilsētas bērnam gan šķita – ko tik ilgi runā: jā, nē, paldies un sveiki, bet te – nē. Kā klājas, kā iet tam kaimiņam, kā – citam.

No veikala, ja bija vedams kaut kas pasmagāks, zirgam ļāva iet soļos, un tā nu lēni un prātīgi bijām tikuši gan uz ciemu, gan arī mājās. Un, ja vari uzburt sev acu priekšā šo kādreizējo Latvijas ainavu, tad arī taps skaidrs, kāds būs jūnijs, šogad – Zemes Zirga mēnesis.

Notikumi risināsies lēni un prātīgi, šķitīs, ka velkas kaut kādā sev zināmā nodabā. Kad notiks, tad notiks. Un notiks tad, kad šķitīs – vairs nevar sagaidīt, kad domāsim, ka nenotiks vairs nekad. Izrādīsies, ka vēl tik daudz darāmā, ka šausmināsimies, ka to nekad neizdarīt... Tad nu būs tā, ka vienā mirklī viss ir gatavs un izdarīts. Kā par brīnumu.

Lai gan Zemes Zirgs nav tik valdonīgs kā Metāla Zirgs, ar ko mīl jāt un dižoties ģenerāļi, nav tik ātrs kā Uguns zirgs, kam tikai piespied piešus – aizies kā uguns pakulās, arī viņam piemīt savdabīgas ambīcijas. Viņš zina, ko grib un kā grib, zina, ka to izdarīs, bet tikai tad, kad gribēs pats.

Varētu šo parādību apzīmēt arī tā – jo lielāks aktieris, jo lielāka pauze.Var gadīties, ka uz sevi liek gaidīt lieli un mazi mākslinieki, cik nu katru tas Zemes Zirgs ietekmēs.

Suņi un Tīģeri gavilēs, Zirgam ierodoties: būs svētki, būs darbošanās! Nu arī viņi var rādīt, ko māk.

Žurkas būs satrauktas, jo tik daudz jauna, tik daudz skaista visapkārt, turi garderobi laikus gatavu svētku pasākumiem!

Cūkas pēc divu mēnešu stresa beidzot būs sagaidījušas savu lādzīgo kūts kaimiņu un varēs turpmāk par dzīvi priecāties.

Vērši būs nodarbināti visvairāk, jo vienīgi viņi zina, cik daudz laika un līdzekļu jāpatērē to svinību rīkošanai, ko sadomājis Zirgs. Nē, nu pēdējoreiz, un tad es eju atvaļinājumā, – viņi nodomās.

Vislabāk šo mēnesi pavadīt, dungojot seno dziesmu: "Mīļais, nesteidzies, kam jānotiek – notiksies..."
Notiksies!