Prokuratūras preses pārstāvis Andrejs Vasks paskaidroja, ka 1996.gadā, pamatojoties uz Herberta Cukura meitas Antineas Doloresas Cukurs-Rizoto (Antinea Doloresa Cukurs Rizotto) un dēla Ilgvara Cukurs iesniegumu par tēva reabilitāciju, Ģenerālprokuratūrā tika sākta pārbaudes lieta.
Pārbaudes gaitā noskaidrots, ka Cukurs nav reabilitējams saskaņā ar likumu "Par nelikumīgi represēto reabilitāciju", jo bijušās PSRS teritorijā Cukurs nekad nav bijis represēts.
Pārbaudē iegūtie Latvijas Valsts arhīva dokumenti apstiprina, ka Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība ir bijusi saistīta ar Vācijas drošības dienesta (SD) tā saucamo Arāja komandu, kur Cukurs bija viena no šīs komandas vadošajām militārpersonām.
2006.gada 28.februārī Ģenerālprokuratūrā ierosināta krimināllieta - par ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā.
Šajā kriminālprocesā kā viena no epizodēm tiek izmeklēta arī Cukura darbība SD Latviešu drošības palīgpolicijā jeb tā saucamajā Arāja komandā.
Kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu Arāja komandā, kuras komandieris bija Viktors Arājs.
Sākotnēji Cukurs bijis Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.
Arhīva materiālos ir norādes uz Cukura iespējamo līdzdalību ebreju iznīcināšanā vācu okupācijas laikā no 1941. līdz 1942.gadam, tomēr procesuāli to nav bijis iespējams pārbaudīt, tostarp atkārtoti detalizēti nopratināt, jo arhīva materiālos minētie holokaustu pārdzīvojušie ebreji un citas personas jau ir mirušas.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka materiāli par Cukuru darbību varētu atrasties arī 1960.gadā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) sāktajā Cukura meklēšanas lietā, kura 1982.gadā nosūtīta glabāšanai PSRS VDK 10.pārvaldes uzskaites arhīvā.
Ģenerālprokuratūra Krievijas kompetentajai institūcijai 2006.gada martā nosūtīja tiesiskās palīdzības lūgumu atsūtīt šīs lietas kopiju vai ļaut Latvijas prokuroriem iepazīties ar šiem materiāliem, bet atbilde tā arī joprojām nav saņemta.
Tas nozīmē, ka Ģenerālprokuratūra joprojām izmeklē Cukura iespējamo līdzdalību ebreju nogalināšanā.
"Pašreizējā izmeklēšanas stadijā nav pietiekama juridiska pamata ne apstiprināt, ne noliegt faktu par Herberta Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā Latvijas teritorijā vācu okupācijas periodā Otrā pasaules kara laikā," norādīja Vasks.
Rīgas pieminekļu aģentūra saņēmusi Cukura tuvinieka lūgumu ļaut viņa pelnus pārbedīt Rīgas Brāļu kapos. Tuvinieki pamatojuši savu lūgumu ar to, ka Cukurs jaunekļa gados bijis brīvības cīņu dalībnieks. Lēmums par pārbedīšanu Brāļu kapos būs jāpieņem Rīgas pieminekļu aģentūrai, kuru vada Guntis Gailītis.
Aģentūra tuvinieku lūgumam atbildēs aprīļa beigās.
Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs") paudis viedokli, ka Cukura pārbedīšana Brāļu kapos nav pieņemama.
Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā, miris 1965.gadā Montevideo, Urugvajā. Pagājušā gadsimta 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu. Cukura personība tiek vērtēta pretrunīgi saistībā ar atsevišķu avotu apsūdzībām par viņa dalību ebreju iznīcināšanā Otrā pasaules kara laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
