Tiesas lēmums par pārtraukuma izsludināšanu izsauca tiesas zālē esošo 27 cietušo sašutumu. Kopumā Larionova lietā par cietušajiem atzīta 131 persona no dažādiem Latvijas rajoniem, galvenokārt no Kurzemes un Rīgas.
Larionovam ka drošības līdzeklis piemērota policijas uzraudzība. Viņš tiesas zālē pieprasīja tulku, lai valsts valodā notiekošo tiesas procesu viņam tulkotu krievu valodā. Trešdien paredzēts nolasīt 46 lappušu garo apsūdzības rakstu. 1921.gadā dzimušo Larionovu apsūdz par piedalīšanos 1949.gada deportācijās.
Larionova krimināllietas, kas Zemgales apgabaltiesai nosūtīta no Rīgas apgabaltiesas lielās slodzes dēļ, izskatīšana vairākkārt atlikta. Tiesājamais, kurš ir Latvijas pilsonis un dzīvo Rīgā, ziemā slimojis, bet šogad sūdzējies par apgrūtinātu nokļūšanu uz tiesas sēdēm. Vasarā Larionova lietas skatīšana atlikta, jo tiesājamā aizstāvis bija aizņemts citu lietu skatīšanā.
Larionova lieta ir pirmā ar genocīdu saistītā krimināllieta, ko skatīs Zemgales apgabaltiesa. Larionovs apsūdzēts par apmēram 150 epizodēm. Viņš aktīvi piedalījies deportāciju otrajā vilnī, kad represēja galvenokārt Latvijas zemniecības pārstāvjus. Apsūdzētais darbojies dažādās vietās Latvijā, bet visvairāk - Talsu rajonā un pilsētā.
Pēc viņa parakstītiem dokumentiem, sankcijām vai citāda veida līdzdalības represēti vairāk nekā 500 cilvēku, starp viņiem veci cilvēki, mazi bērni un grūtnieces. 60 izsūtītie gājuši bojā. Vairākās epizodēs atbilstoši apsūdzībai Larionovs personīgi piedalījies represijās.