Līdz 30.maijam ceļu satiksmē konstatēti 43 kukuļdošanas gadījumi. Savukārt, visā pagājušajā gadā kopā bijis tikai par vienu gadījumu vairāk – 44.
Kukuļņemšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir ievērojami mazinājies – šogad līdz šim brīdim kukuļņemšana ceļu satiksmē konstatēta vienā gadījumā (iesaistīti divi policisti), bet pērn visā gadā kopā bijuši 10 gadījumi.
Policija norāda, ka par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem likumā paredzēta kriminālatbildība. Par kukuļa došanu valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 2400 latiem.
Savukārt, par kukuļņemšanu piemērojamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Policija uzsver, ka cīņa ar kukuļdevējiem un kukuļņēmējiem ir viens no efektīvākajiem veidiem arī cīņai ar korupciju policijā, valstī, un sabiedrībā kopumā. Ceļu satiksme ir tā joma, kurā cilvēks ar policijas darbinieku sastopas visbiežāk, līdz ar to potenciāli augstāks arī korupcijas riska līmenis, tāpēc korupcijas izskaušana ceļu satiksmē ir viena no Valsts policijas prioritātēm.
Agrāk lielāka uzmanība tika pievērsta tieši ņēmēju pusei, taču, analizējot koruptīvos riskus un citus apstākļus, pastiprināti tiek strādāts arī uz kukuļdevējiem, norāda policija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
