Protokolus par pērnās zāles dedzināšanu var izrakstīt gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), gan Valsts policija un pašvaldības policija. Tālāk tās saņem pašvaldības, kuru administratīvās komisijas lemj par sodiem. Latvijā likums nosaka, ka kūlas dedzināšana vainīgajam var izmaksāt līdz pat 700 eiro.
Taču gan likumsargi, gan ugunsdzēsēji atzīst, ka kādu reāli sodīt ir grūti, jo notikuma vietā reti gadās kādu noķert, liekot sērkociņu pie pērnās zāles. Šogad šādi "iekrituši" divi jaunieši Līvānos, no kuriem viens ir nepilngadīgs. Policija ir noformējusi administratīvo pārkāpumu protokolu, bet par sodīšanu nākamnedēļ lems domē.
Atbildīgie dienesti atzīst, ka vieglāk ir sodīt zemes īpašniekus, kuru nesakopj savus īpašumus, nevis dedzinātājus. Cilvēki, kuru īpašumos bijuši kūlas ugunsgrēki, nākamajā gadā var saņemt mazākus Eiropas fondu platību maksājumus. Lauku atbalsta dienestā portāls "Delfi" uzzināja, ka pērn sankcijas piemērotas nedaudz vairāk nekā 50 gadījumos, bet 25 īpašniekiem noņemtas piemaksas par tā sauktajām nederīgajam zemēm.
VUGD atzīst - lai cīnītos ar kūlas dedzināšanas sērgu, jāklauvē pie cilvēku sirdsapziņas un veselā saprāta. Nereti kopā ar pērno zāli nodeg ēkas, iet bojā dzīvnieki un arī cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
