Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) joprojām nākas cīnīties ar aizliegto priekšmetu nonākšanu cietumu teritorijā, turklāt to nonākšanai cietumos aizvien tiek izmantotas ļoti pārdomātas tehnikas, piemēram, iešaušana ar lokiem, arbaletiem un pat "kartupeļu lielgabaliem" jeb pneimatiskajiem lielgabaliem.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē IeVP priekšnieces vietnieks Māris Stivrenieks deputātiem pastāstīja, ka starp veidiem kā aizliegtie priekšmeti var iekļūt ieslodzījuma vietu teritorijā aktuāla joprojām ir pārmešana pār nožogojumiem.
Turklāt, lai to izdarītu, cietumam nemaz nav jāatrodas pilsētas centrā, iepretī kādai mājai vai citam infrastruktūras objektam, kas atvieglotu šo darbu. Aizliegtie priekšmeti teritorijā tiek iešauti ar, piemēram, lokiem un arbaletiem. It īpaši tas novērojams Daugavgrīvas cietuma teritorijā.
"Mašīna piebrauc, apstājas, izkāpj cilvēks, kas ar arbaletu vai loku nomērķējot iešauj," pastāstīja Stivrenieks, piebilstot, ka šādos gadījumos "stāsts ir par infrastruktūru un iespējas reaģēt ir ierobežotas".
Tāpat priekšmetu iemešanai cietumos tiek izmantoti arī pneimatiskie lielgabali jeb, kā komisijā tos nodēvēja tās vadītājs, deputāts Artuss Kaimiņš, "kartupeļu lielgabali".
Stivrenieks norādīja, ka, piemēram, par pārmetienu izdarīšanu Rīgas Centrālcietuma teritorijā tikušas aizturētas divas personas.
Kā mūsdienu problēma IeVP skatījumā ir dronu izmantošana. "Jāpriecājas, ka nav daudz, bet ir pietiekoši, lai radītu problēmas," sacīja IeVP priekšnieces vietnieks. Patlaban IeVP kopā ar Civilās aviācijas aģentūru strādā pie vienota regulējuma šajā jautājumā.
Tāpat aizliegtie priekšmeti ieslodzījuma vietu teritorijā un telpās nonāk ar pienesumiem, proti, tos cenšas ienest ieslodzīto apmeklētāji. Ir gadījumi, kad, piemēram, televizori pieblīvēti ar aizliegtajām lietām vai spēļu konsoles.
IeVP saskaras ar situācijām, kad apmeklēto drēbes piesūcinātas ar aizliegtām vielām vai tās iešūtas oderēs. Ir gadījumi arī, kad apavos izveidotas iedobes ar mobilajiem telefoniem vai narkotiskajām vielām tajās.
Palīgs aizliegto narkotisko vielu atklāšanā ir dienesta suņi. Stivrenieks gan pauda nožēlu, ka tādi ir tikai divi, jo narkotiskās vielas nemaz neesot tik viegli atrast. Narkotikas cietumos nonāk arī ar vēstulēm. Visizplatītākais veids – tās pielīmētas zem pastmarkām vai piesūcināts un pēc tam izžāvēts vēstuļu papīrs. "Saprast, ka papīrs ir piesūcināts, ir ļoti grūti," komentēja Stivrenieks.
Risks ir arī īslaicīgās satikšanās, kur ģimenes locekļi nāk apmeklēt ieslodzīto. Cilvēki ir izdomas bagāti un mēģina ar aizliegtajām vielām piesūcināt bērnam pamperu, kā arī ienest narkotiskās vielas ķermenī.
Stiverenieks komentēja, ka IeVP intensīvi strādā pie resocializācijas un cenšas iesaistīt ieslodzītos dažādos veidos, līdz ar to ieslodzījuma vietās palielinās apmeklētāju skaits, kas nav cietuma darbinieki. Šādas personas ir liela riska grupa – par aizliegto priekšmetu ienešanu esot aizturēti, piemēram, gan mācītāji, gan advokāti.
Pēc datiem šā gada 14. janvārī ieslodzījuma vietās Latvijā atrodas 3489 ieslodzītie – no tiem 971 atrodas apcietinājumā, bet 2518 ir notiesātie. No tiem mūža ieslodzījums piemērots 59 personām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
